Ciblas novada Blontu pagasta saimniecībai “Vērnieki” vilki pēdējo gadu laikā ir radījuši lielus zaudējumus. Saimniece Regīna joprojām atceras asiņaino ainu, kad vilks uzbruka pie mājas ganībās stāvošam aunam. Pirms diviem gadiem vilki nokoda sešas aitas. Šobrīd lielajā saimniecībā ir divas govis, 40 aitas, piecas cūkas un tikai 10 vistas, jo šogad vistu kūtī jau pabijusī nelūgta viešņa.
„Vai nu vilki, vai mežacūkas, tagad lapsa, visu laiku kaut kas staigā un skādē saimniecībai,” atzīst Regīna. „Grūti pateikt kāda varētu būt izeja. No savvaļas dzīvnieka grūti paglābties. Vajag organizēt mednieku palīdzību, ierobežot vilku skaitu. Es uzskatu, ka viņi vispār nav vajadzīgi. [..] Es paziņoju medniekiem, zvanīju teicu – atbrauciet, padežurējiet, nevar jau paciest to visu,” saka Regīna.
Mednieku kolektīva "Mežabrāļi" prezidents, mednieks Viktors Reblis atceras, ka padomju laikos vilkus ļāva medīt cauru gadu un tas nekādi neietekmēja plēsoņu populāciju, savukārt Eiropas Savienības striktie limiti vilku skaitu Latvijas mežos visnotaļ palielina.
„Vilks ir ļoti plastiska suga, un grib mednieki un zemnieki vai negrib, iznīdēt vilkus ir maz ticams un gandrīz nav iespējams. Tai pašā laikā, vai ir vajadzīgi kādi strikti ierobežojumi medībām, par to gan es šaubos,” pauž Reblis.
„Pašam ir gadījies būt Lielbritānijā, Skotijā, ciemos pie mežsaimniekiem, un viņiem pēdējais vilks bija nomedīts gadus 200 atpakaļ. Mēs piedāvājam, ka mēs labprāt nosūtīsim vilku kucēnus – tur ļoti daudz aitu, ļoti daudz briežu. Viņi teica: paldies – nevajag!” stāsta Reblis.
Vislielāko skādi plēsoņi nodara aitkopjiem, jo aitas ir vilku vieglākais medījums. Lielākos zaudējumus saimniecībām vilki sagādā rudens sākumā, kad vilcenes saviem kucēniem māca medīt. Austrumlatgales virsmežniecības inženieris Aivars Lukša uzsver, ka precīzs nokosto lopu skaits nav zināms, jo cilvēki bieži vien datus neziņo par to. Savukārt statistika būtiski varētu ietekmēt nomedījamo vilku kvotas.
„Tas ir viens no punktiem, uz kura pamata nākamgad tiek pieņemts lēmums par limitu. Ja ir pieaudzis būtiski [uzbrukumu skaits aitām], tad droši vien arī paaugstina limitu. Tāpēc es jau cilvēkus aicinu – ziņojiet. Kaut arī nav kompensāciju, pēc maniem datiem varētu būt ka tikai 50% dod ziņas,” spriež Lukša.
Šogad Valsts meža dienesta vilku nomedīšanas kvotas ir 250 vilki, kas ir puse no Latvijas teritorijā dzīvojošiem šīs sugas pārstāvjiem. Dienesta pārstāvji mudina ziņot par visiem plēsoņu radītiem zaudējumiem. Vilku medību sezona sāksies jau otrdien un ilgs līdz nākamā gada martam.
