Dienas ziņas

Pāvilostā pabeigta molu pagarināšana

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pašvaldības pieprasa pārtraukt iebiedēšanu

Vietvaras pārmet ministram iebiedēšanu novadu reformas tapšanā; Pūce sola dialogu

Pašvaldības vēlas, lai administratīvi teritoriālā reforma tiktu veidota dialoga un abpusējas uzticēšanās ceļā, reģionālās attīstības ministrijai vairāk ieklausoties vietvaru viedokļos. Šī bija galvenā prasība Latvijas Pašvaldību savienības 30. kongresā, kas 17. maijā norisinājās Rīgā. Par reformu atbildīgais ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) pašvaldībām sola sarīkot apjomīgāko dialogu Latvijas politiskajā vēsturē.

Pašreizējās valdības laikā pašvaldību ietekme Latvijas politikā ir jūtami samazinājusies. Reģionos balstītās partijas palikušas opozīcijā vai pat nav iekļuvušas Saeimā. Tās aizstājuši jauni politiskie spēki, kas novados nav īpaši pārstāvēti. Tādēļ tie daudz drošāk ķērušies pie tik nepopulāras lietas kā administratīvi teritoriālā reforma.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pat vērsies prokuratūrā pret novadu rīkotajām aptaujām. Pašvaldību savienība šādu rīcību tulko kā iebiedēšanu. Tādēļ kongresa galvenais aicinājums bija – administratīvi teritoriālo reformu īstenot abu pušu sadarbības, nevis konfrontācijas ceļā.

“Nav pieļaujama tāda iebiedēšanas politika. Tas ir pats sliktākais, kas var būt. Vai draudēt ar tiesībaizsardzības iestādēm. Šeit varbūt ir, es negribētu tā teikt, bet tā varbūt ir izvairīšanās no dialoga. Mēs esam par to, lai būtu dialogs,” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

Vairāku mazu novadu vadītāji norādīja, ka pašlaik viņiem saistībā ar reformu īsti nemaz nav, par ko runāt ar ministriju.

“Kas tad tiek piedāvāts? Tā ir krāsojamā grāmata, kur kāds sazīmējis kartes. Bez satura. Un solot leiputriju. Ka būs labāki pakalpojumi, izaugsmes iespējas. Nebūt ne!” sacīja Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins (Vidzemes partija).

“Šobrīd skaidrības nav nekādas. Iespējams, pietrūkst informācijas. Es ļoti ceru, ka ministrs tajā brīdī, kad būs sarunas ar sākotnēji vietvarām un pēc tam iedzīvotājiem, viesīs šo skaidrību,” pauda Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš (“Novada attīstībai”).

“Pūces kungs nāca ar tādu agresiju. Viņš mūs visus sasauca un pateica, ka pašvaldības ir sliktas. Pašvaldības neveic savas funkcijas, nenodrošina to un to. Uz tāda fona mums sākās diskusija,” norādīja Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Latvijas Zemnieku savienība).

Visasākais konflikts ministram Pūcem ir ar Ikšķiles novada pašvaldību. Ministrs ne vien prokuratūrā apstrīdējis ikšķiliešu rīkoto aptauju, bet kameru priekšā to ironiski pielīdzinājis Krimas referendumam. Saniknotie ikšķilieši pieprasījuši ministra atvainošanos un gatavi iet vēl tālāk. “Esam pieņēmuši ārkārtas sēdē lēmumu par to, ka mēs neatceļam šo Ikšķiles novada balsojuma nolikumu. Trīs mēnešu laikā mēs vērsīsimies Satversmes tiesā, lai tā izšķir, kuram ir taisnība šajā procesā,” sacīja Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa (Latvijas Zemnieku savienība).

Ministrs Pūce gan noraida, ka būtu mēģinājis iebaidīt pašvaldības. Viņa vadītā ministrija tikai pildot savu funkciju – pārbaudīt pašvaldību lēmumu atbilstību likumiem: “Es nevarētu teikt, ka tā ir biedēšana. Mēs vienkārši izpildām savus darba pienākumus. Tad jau var teikt, ka cilvēkus biedē arī policists, kurš stāv ceļu krustojumā un rāda, ka šobrīd jābrauc no vienas puses vai no otras puses.”

Uzrunājot Pašvaldību savienības kongresa dalībniekus,

Pūce solīja tuvākajā laikā sākt vērienīgāko sabiedrisko apspriešanu Latvijas politiskajā vēsturē.

Tajā gan pašvaldību deputāti, gan iedzīvotāji varēs izteikt savu viedokli un saņemt atbildes par plānoto reformu.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā.

Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti