«Vienotība» nepretendē uz Saeimas priekšsēdētāja amatu

Pēc 12.Saeimas vēlēšanu rezultātiem, saskaņā ar kuriem parlamentā neiekļuva līdzšinējā spīkere Solvita Āboltiņa („Vienotība”), viņas vadītā partija vairs nepretendē uz šo amatu, Latvijas Radio raidījumā „Aktuālais temats” atzina partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars. 

Kampars sacīja, ka partija pašlaik „šo amatu neizskata”. „Vienotība arī pārliecināta, ka Āboltiņa labi pildīja Saeimas priekšsēdētājas pienākumus, bet pašlaik vēlēšanu rezultāti ir tādi, kādi ir, un tos partija respektē.

Tāpat „Vienotība” tagad respektēs koalīcijas partneru vēlmes un viņu kandidatūru piedāvājumus šim amatam.  

No ”Vienotības” priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas pirmdien teiktā izriet, ka "zaļzemniekiem" varētu uzticēt arī Saeimas priekšsēdētāja amatu.

Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, vaicāts, vai ZZS gatavojas Saeimas spīkera amatam deleģēt kādreizējo parlamenta priekšsēdi Gundaru Daudzi, īpaši uzsvēra viņa pieredzi parlamenta vadīšanā un faktu, ka 12. Saeimas vēlēšanās Daudze baudījis lielu vēlētāju atbalstu.

Tāpat ir zināms, ka Saeimas priekšsēdētāja amatu vēlētos ieņemt Nacionālā apvienība. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars gan pauda, ka viņa pārstāvētā partija aizvien iestājas par paplašinātu koalīciju, kurā būtu iekļauta arī Latvijas Reģionu apvienība. Tomēr galavārds ir jāpieņem premjerei un premjerministres amata kandidātei Laimdotai Straujumai („Vienotība”).

Vecā koalīcija pirmdienas rītā ir vienojusies arī turpmāk strādāt kopā pašreizējās premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) vadībā. Pagaidām gan partijas pilnībā nav vienojušās par amatiem. Ir ministrijas – Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija – ko  neviens nevēlas vadīt, un ir ministrijas – Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras vēlas vadīt vismaz divas partijas. Tāpat ir zināms, ka Saeimas priekšsēdētāja amatu vēlētos ieņemt Nacionālā apvienība.

12.Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt un iegūt deputātu mandātus sešiem politiskajiem spēkiem, no kuriem divi parlamentā nav bijuši iepriekš pārstāvēti. Partija „Saskaņa” ieguvusi 24 deputāta mandātus, „Vienotība” – 23, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 21, Nacionālā apvienība (NA) – 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņus un „No sirds Latvijai” – septiņus, liecina provizoriskie rezultāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt