Likums paredz, ka Saeima var atcelt Latvijas Bankas vadītāju no amata tikai pēc viņa iniciatīvas vai arī, ja viņš ir pieļāvis pārkāpumus, par ko ir notiesājošs spriedums.
“Ņemot vērā, ka šobrīd nav citu juridisku līdzekļu, kā atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu, pret kuru ir sākts kriminālprocess, aicināsim Saeimu lemt par neuzticības izteikšanu Ilmāram Rimšēvičam un aicinājumu atkāpties no amata,” paziņojumā medijiem norāda “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri.
Viņš trešdien, 21.februārī, ar lēmumprojektu iepazīstinās frakcijas deputātus, lai iesniegtu lēmumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē ceturtdien, 22.februārī.
KONTEKSTS:
16.februārī KNAB veicis kratīšanas Ilmāra Rimšēviča darba vietā un arī dzīvesvietā - privātmājā Langstiņos. Vēlāk Rimšēvičs ieradās KNAB, kur atradās vairākas stundas un tika aizturēts uz 48 stundām. KNAB atklāja, ka izmeklēšana Rimšēviča lietā saistīta ar kukuļņemšanu lielā apmērā.
Kā drošības līdzeklis Rimšēvičam noteikts liegums ieņemt līdzšinējo amatu, taču Rimšēvičs paziņoja, ka neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata.
Situāciju sarežģī drošības līdzekļa interpretācija iesaistītajās pusēs. KNAB norāda, ka līdz ar citiem drošības līdzekļiem, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts, Rimšēvičam piemērots aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu. Birojā skaidro – šis aizliegums esot nepārprotams. Latvijas Bankā norāda – viņam var liegt pildīt pienākumus un “Rimšēvičs ievēro KNAB noteiktos ierobežojumus pildīt amata pienākumus, pašlaik neatrodas Latvijas Bankas telpās.”
Nevienprātība ir tādēļ, ka likumā par Latvijas Banku noteikts, ka bankas prezidentu no amata var atstādināt līdz ar notiesājošu tiesas spriedumu, un bankā uzskata, ka KNAB līdz ar to nevar bankas prezidentam liegt ieņemt amatu. Zināms, ka kopsaucēju puses otrdienas laikā tā arī neatrada.
