Astoņu dzīvokļu divstāvu koka nams Avotu ielā 16 Rīgā ir viena no aptuveni desmit mājām, kam kompānija «Rīgas siltums» ir atteikusies sākt apkures sezonu, jo ēka nav norēķinājusies par iepriekš saņemto siltumu. Pareizāk sakot, norēķinājies nav uzņēmums «Rīgas namu pārvaldnieks», kas līdzīgi kā arī daudzviet ārpus Rīgas no apkurinātāja saņem rēķinus par katru māju, tad tos sadala, iekasē naudu no dzīvokļiem, bet dabūto pārskaita siltumapgādes uzņēmumam. Avotu ielas nama iedzīvotāja Olga Gudze ir nesaprašanā, kā «Rīgas namu pārvaldnieks» varējis pieļaut, ka kaimiņi sakrāj 14 000 eiro parādu.
"Kad es šeit atnācu, viņi [parādi] jau toreiz bija. Tā ir namu pārvaldes vaina. Bija kaut kāda vēstule no "Rīgas siltuma", ka ir parāds, bet es uzskatu, ka tā ir namu pārvaldes vaina. Kad bija auksti - tad bija, kā bija," stāsta Gudze.
Nule notikušajā mājas kopsapulcē Avotu ielas nama dzīvokļu īpašnieki nolēma, ka no uzkrātās mājas naudas segs «Rīgas siltuma» prasītos 700 eiro, lai apkures sezonu tomēr sāktu. Tikmēr lielā parāda piedziņa arvien paliek uzņēmuma «Rīgas namu pārvaldnieks» atbildībā. Valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs noraida pārmetumus, ka bez pienācīgas rūpības iekasē maksu par apkuri un nepietiekami cīnās ar parādniekiem. Gontarevs sūkstās par kompānijas «Rīgas siltums» praksi par saņemto naudu ne tikai vispirms segt senās saistības, bet arī ieviest līgumsodu - līdz ar to parādi ne tikai netiek dzēsti, bet pat aug.
"Mēs esam pilnvarotā persona, kurai ar likumu uzlikts ar pienākumu samaksāt kapeiku kapeikā - tik, cik ir saņemts no īpašnieka. Saeimas juristiem visu laiku liekas, ka ir svarīgāki jautājumi, ko risināt. Šeit izveidojas situācija, ka viena nemaksātāja dēļ tiek apdraudēta visa māja. No vienas puses, likumdevējs šādu kārtību paģērējis, no otras puses piegādātājs viena nemaksātāja dēļ var atslēgt siltumu visai mājai," atzīst Gontarevs.
Gontarevs uzskata, ka greiza regulējuma dēļ parādu piedziņa negūst panākumus. Lai gan uzņēmums skaidro, ka rīdzinieku parāds par apkuri kopumā ir ap 12 miljoniem eiro, no kuriem nepilni divi miljoni sakrājušies pērnajā sezonā, pie tiesu izpildītājiem esot piedziņas lietas par 20 miljoniem eiro.
"20 miljoni, tai skaitā šie 14 tūkstoši [..] nav piedzenami. Likumdevējs neko nav paredzējis šajās situācijā - vai nu tie būtu norakstāmi, vai kā savādāk. Saeimas Juridiskā komisija to visu airē nost. Lobē hipotekāros kreditorus, nosakot, ka vienam hipotekārajam kreditoram vienā dzīvoklī ir vara pār visu māju," saka Gontarevs.
Uzņēmuma «Jūrmalas siltums» un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Valdis Vītoliņš skaidro, ka kopumā iedzīvotāji apkures rēķinus nomaksā visai disciplinēti – parādos slīgst kādi divi trīs procenti no visiem. Vītoliņš stāsta, ka, piemēram, Jūrmalā par apkuri ir tā sauktie tiešie norēķini, kad pats siltumuzņēmums uz 350 mājām izraksta desmit tūkstošus rēķinu. Taču lielākoties par naudas iekasētājiem strādā namu pārvaldnieki.
"Viss atkarīgs no tā, kā kurš strādā. Ir pilsētas, kuras ir ļoti apmierinātas ar sadarbību starp siltuma ražotāju un apsaimniekotājiem. Visa šī nauda uzreiz bez kavēšanās un zudumiem nonāk siltumuzņēmuma rīcībā. Ja notiek savādāk, tad, protams, jautājums par to, kur šī nauda tiek izlietota un, ja tiek veikti parādu piedziņas procesi, kur paliek šī starpība," norāda Vītoliņš.
Savukārt tiešajos norēķinos problēma esot tā, ka apkures uzņēmumam jāaudzē administratīvais aparāts, lai sagatavotu un apstrādātu rēķinus. Taču nemaksātājus izķert un pret viņiem vērsties tad varot operatīvāk.
Par šo priekšlikumu jau notiekot diskusijas Saeimā. Attiecīgu likumprojektu parlamentā varētu skatīt nākamā gada pirmajā pusē, piebilda EM pārstāvis.
