Ārpus Rīgas

Kristīne Lamberga par jauno cūku mēra uzliesmojumu

Ārpus Rīgas

LLKC nodaļas vadītājs Oskars Balodis par kailsala ietekmi uz zemkopību

Vidzemes novados veco ļaužu mājas aprūpē plašāk iesaista samariešus

Vidzemes novados veco ļaužu mājas aprūpē plašāk iesaista samariešus

Laukos vecajiem, vientuļajiem cilvēkiem, kuriem nav vairs pašu spēkos sevi aprūpēt, nereti vienīgais ceļš ir doties uz kādu no sociālās aprūpes iestādēm jeb pansionātu. Lielākoties šis solis - mainīt ierasto vidi - vecajiem ļaudīm ir ļoti smags pārbaudījums. Vidzemes pusē domā par to, kā viņiem palīdzēt pašu mājās.

Lai paplašinātu mājas aprūpes pakalpojumu klāstu, Cēsu novada un Valmieras pašvaldības no šī gada ir lēmušas mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanu uzticēt Latvijas Samariešu apvienībai, kura jau to dara vairāk nekā 20 pašvaldībās.

Drošības poga ir diennakts saikne ar zvanu centru, un līdz ar to cilvēks, kurš nevar par sevi parūpēties, bet ir nokļuvis kritiskā situācijā, var gan saņemt palīdzību, gan arī tikt uzklausīts.

''Operators, kurš dežurē cauru diennakti, jau zina, ka zvana Almas tante no Valmieras, zina, ka viņas kaķi sauc Muris, zina, ka rezerves atslēgas stāv pie kaimiņienes Janas, - zina visu informāciju tā, lai varētu sniegt palīdzību.'' - Dienesta „Samariešu atbalsts mājās” vadītājs Viesturs Kleinbergs, iepazīstinot, kā darbojas drošības poga, stāsta, ka tā ir iespēja arī attālās lauku mājās cilvēkam nepalikt vienam ar savām problēmām:

''Kāpēc šī poga ir labāka nekā mobilais telefons, pa kuru vari piezvanīt?Tāpēc, ka viņa vai nu var būt kaklā, vai uzlikta uz rokas, un viņa vienmēr būs klāt, un tad tiek sniegta palīdzība - vai tas ir psiholoģisks atbalsts, kad cilvēkiem vienkārši gribas parunāties, vai tiešām ir notikusi kāda nelaime un cilvēkam vajag palīdzību.''

Vēl viens no dienesta sniegtajiem pakalpojumiem, kas it sevišķi aktuāls ir laukos, ir speciāli aprīkotais auto, kurā ir viss, lai aprūpi varētu veikt cilvēka dzīves vietā, jo nav jau noslēpums, ka daudzviet nav tādu iespēju, lai cilvēks nomazgātos, izmazgātu veļu.

To tad arī kā vienu aspektu tam, ka mājas aprūpi no šī gada uzticēts veikt samariešiem, uzsver Cēsu novada aģentūras „Sociālais dienests'' direktore Iveta Sietiņsone:

''Cēsīs ir ļoti daudz ir šo veco cilvēku, kas dzīvo denacionalizētās mājās un kuriem arī nav iespējamas dušas un arī visi pārējie pakalpojumi.''

Gan Cēsīs, gan Valmierā mājas aprūpe jau bija arī līdz šim, bet Valmieras Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece uzskata, ka ir jāiet laikam līdzi un - ja ir plašāks piedāvājums, tad tas jāizmanto.

''Mēs sapratām, ka šis mājas aprūpes pakalpojums patiesībā arī ir modernāks un ietver daudz vairāk, nekā mēs esam līdz šim nodrošinājuši, un tāpēc mēs skatījāmies, kas notiek Latvijā un citās pašvaldībās,'' saka Muceniece.

Valmieras un Cēsu pašvaldībās, kā būtisku ieguvumu vērtē arī sniegtā pakalpojumu klāsta finansiālo izdevīgumu.

''Šajā cenā, ko pašvaldība jau līdz šim maksāja, tad par šādu pašu cenu, pērkot pakalpojumu no Latvijas samariešiem, ir vēl klāt pakalpojumi, kas ir pēdu aprūpe, kas ir duša, veļas mazgāšana, drošības poga, vēl daudzi citi labi pakalpojumi, ko viņi sniedz saviem aprūpējamiem, tai skaitā ekskursijas, pārtikas pakas,'''klāsta Sietiņsone.

Vidzemē visilgākā pieredze sadarbībā ar samariešu mājas aprūpes dienestu ir Smiltenes novada pašvaldībai, novada sociālā dienesta vadītāja Anita Šteinberga šo sadarbību vērtē tikai pozitīvi, uzsverot, ka šobrīd novadiem saviem spēkiem nav iespēju izveidot līdzvērtīgu pakalpojumu klāstu, ''jo tas tomēr prasa ieguldījumus, un galvenais ir tās automašīnas, tā aprīkojuma iegāde, mēs pašreiz uz to vēl neesam gatavi.''

No pagājušā gada samariešu mājas aprūpes pakalpojumus izmanto arī Gulbenes novadā, kur novada Sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs neskopojas atzinīgiem vārdiem, vien piebilst, ka samariešiem daudz vairāk jāprot pārliecināt un iedrošināt lauku cilvēkus izmantot šos pakalpojumus, kaut vai piemēram, drošības pogu:

''Cilvēki vienkārši ir bailīgi, un cilvēks arī tais gados ir, kad viņš ne pārāk uzticas varbūt; vienkārši cilvēkos lielāku pārliecību vajag ieviest par to savu sniegto pakalpojumu.''

Smiltenes novadā, kur šie pakalpojumi ir jau trīs gadus, uzsver, - lai cik arī būtiska ir sniegtā aprūpe, tomēr pats galvenais ir cilvēciskais kontakts:

''Cilvēki jau gaida, jo viņi grib parunāties, sagaida [aprūpētājus] kā bērnus, jo bieži šais vientuļajās sētās vispār neiegriežas neviens, un, protams, liels atspaids ir arī tas, ka viņi palīdz paveikt mājas darbus. Un var teikt, ka viņi [vecie ļaudis]kļūst dzīvespriecīgāki un viņus atgriež aktīvajā dzīvē tomēr.''

Šobrīd, kad daudz tiek runāts par deinstitucionalizāciju, par to, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām mazāk dzīvotu sociālās aprūpes iestādēs, arī vecajiem cilvēkiem ir svarīgi būt savās mājās un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti