Pašlaik Vidzemē ir tikai trīs pašvaldību uzturētas dzīvnieku patversmes – Valmierā, Valkā un Cēsīs. Taču rodas problēma, kur likt suņus un kaķus, kas pieklīduši kādā no apkārtējiem novadiem. Par problēmām saistībā ar saimnieku pamestajiem dzīvniekiem, tiekoties kopīgā seminārā Valkā, diskutēja Vidzemes dzīvnieku aizsardzības biedrību pārstāvji.
Kāda Beverīnas novada iedzīvotāja ar pieklīdušo kaķēnu mēroja ceļu uz Valmieras dzīvnieku patversmi, taču tajā citas pašvaldības teritorijā atrastus dzīvniekus bez līguma vai maksas nepieņem. Un šī izrādās ir problēma, ar kuru nākas saskarties arī citās dzīvnieku patversmēs.
Tā diskusijā ar dzīvnieku aizsardzības biedrību pārstāvjiem stāsta Cēsu patversmes darbiniece Marika Logina-Pušinska. Viņas pieredze liecina, ka pagastos risinājums bieži vien ir ļoti vienkāršs. Viena no izejām, ja novadam nav savas patversmes, slēgt līgumu ar tuvākās pašvaldības dzīvnieku patversmi. Ar Cēsu patversmi līgumus par klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu un izmitināšanu ir noslēguši tikai divi novadi. Protams, arī patversme nevar šos līgumus slēgt bezgalīgi daudz, tikai tik, cik dzīvnieku var uzņemt.
Risinājumi, kā uzskata dzīvnieku aizstāvji, varētu būt dažādi - vai nu ir šie līgumi vai pie novadā esošās veterinārārsta prakses izveidot telpu, kur vajadzības gadījumā izmitināt dzīvniekus. Dzīvnieku atbalsta grupas „Astēm būt” Limbažu pārstāve Inga Maritenkova stāsta, ka Limbažu pašvaldība ir izvēlējusies atbalstīt šo sabiedrisko organizāciju.
Savukārt Valkas dzīvnieku aizstāvības biedrības „SOS Sāra” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Vilne stāsta, ka arī patversmes izveide vēl nerisina problēmu.
