Cēsu novada pašvaldība pērn pieņēma lēmumu blakus slimnīcai labiekārtot ēku, kur atrastos nakts patversme kā arī atskurbšanas telpas. Izstrādājot tehnisko projektu, pašvaldība nonāca pie secinājuma, ka izmaksas ir pārāk lielas un no sava budžeta pašvaldība šobrīd to nevar atļauties. „Šie visi drošības pasākumi kopā, mēs uztaisījām tāmi - varētu būt 260 000 eiro šai ēkai. Tas tikai izbūvēšana un plus vēl telpu uzturēšana gadā,” norādīja Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Jānis Goba.
Šobrīd Cēsīs vērtē, projektu mēģinās īstenot pamazām, ik gadu šim mērķim atvēlot līdzekļus novada budžetā. Ja šo projektu izdosies īstenot, atskurbtuve Cēsīs būs vienīgā reģionā.
„Ir bijuši ministri Cēsīs, ir vadība bijusi Rīgā. Šis jautājums visu laiku atrodas starp ministrijām kā karsts kartupelis viļāts šurpu turpu un netiek pieņemts kārtīgs lēmums, kura ministrija reāli atbildēs,” saka Goba.
Tikmēr pārlieku iedzērušie lielākoties nonāk medicīnas iestādēs. Vidzemes slimnīcā vērtē, ka šīs personas nereti arī apdraud medicīnas darbiniekus. „Te viņi ir agresīvi, te viņi mūs apsaukā, apdraud. Ar laiku jau neņem galvā apsaukāšanu, bet vienalga, priekš kam es te esmu, lai mani nolamā rupjiem vārdiem un uzbrūk,” pauž Vidzemes slimnīcas Neatliekamās palīdzības nodaļas virsārste Anita Ābele.
Brīvdienās slimnīcā palīdzību sniedz vismaz 7 iereibušām personām. Līdzekļu trūkuma dēļ, šie cilvēki par pakalpojumu lielākoties nenorēķinās. „Reizēm gadās, ka šāds kungs, kas ir nokritis un sasities un ir alkohola reibumā, tiek pirmām kārtām sniegta viņam visa palīdzība, izmeklējumi un pārējiem cilvēkiem tikmēr nākas gaidīt,” saka SIA “Vidzemes slimnīca” valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
Savukārt uz valdības piesolītajiem 15 eiro par katru atskurbināto personu var pretendēt vien oficiāli izveidotas atskurbtuves. Vidzemes reģionā šādas iestādes šobrīd nav.
