Vides konsultatīvā padome arvien iebilst Dabas aizsardzības pārvaldes reformai

Vides konsultatīvā padome joprojām ir pret Vides ministrijas virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz dabas aizsardzības un kontroles pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam (VVD). Jautājums izskatīts atkārtotā darba grupā, taču vides organizācijas arvien nav guvušas atbildes par rīkojumā uzdotās reformas iemesliem. DAP vadība izglītības funkciju apvienošanā problēmas nesaskata, taču bažījas par ekspertu trūkumu, pārdalot citas funkcijas VVD.

Vides konsultatīvā padome arvien iebilst Dabas aizsardzības pārvaldes reformaiSintija Ambote
    Mēneša laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), DAP, VVD un nevalstisko organizāciju eksperti turpinājuši diskusijas par DAP reformu. Sīkāk apspriests variants, kas paredz vienā iestādē apvienot Dabas muzeju, Botānisko dārzu un daļu DAP, bet otru daļu, kas atbild tieši par kontrolējošajām funkcijām, apvienot ar VVD.

     

    Vides konsultatīvā padome arī iztirzātajam variantam nepiekrīt, jo joprojām nav pietiekami izanalizēti citi varianti, norādīja padomes pārstāve, Latvijas Dabas fonda eksperte Lelde Eņģele.

    "Manuprāt, vienlīdz nopietni būtu jāvērtē efektivitātes un darba uzlabošana, nepārdalot dabas pārvaldes funkcijas, kaut arī klāt pievienotu Dabas muzeju un Botānisko dārzu. Tātad vajadzētu kārtīgi izstrādāt vienu variantu par to, kas patlaban nestrādā Dabas pārvaldē un kas ir jāuzlabo, jādara efektīvāk. Nu, un tad pretī ir otrs variants – šī te fundamentālā reforma. Rezultātā salīdzina abus variantus pa punktiem. Jo šobrīd nevienā darba grupā nav pateikts, kāpēc tā apvienotā iestāde nevar saglabāt visas dabas aizsardzības līdzšinējās funkcijas un kas būs sliktāk nekā tad, ja mēģinās šīs dabas pārvaldes saistītās un sarežģītas funkcijas pārdalīt ar vides dienestu," teica Eņģele.

    Tāpat vides organizācijas uzskata, ka DAP sašķelšana divās iestādēs rada dabas aizsardzības riskus, jo dažādas funkcijas, kā sabiedrības izglītošana un praktiska dabas aizsardzība, ir cieši saistītas.

    Pārvaldes vadītājs Andrejs Svilāns norādīja, ka patlaban VARAM piedāvātie varianti jebkurā gadījumā radīs izaicinājumus dabas aizsardzības sistēmai.

    Svilāna ieskatā būtiski, lai bez izglītošanas funkcijas arī sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrāde paliek DAP kompetencē. Un arī viņaprāt viens no riskiem, atdalot kontroles funkcijas, ir dabas ekspertu trūkums.

    "Jautājums ir par ekspertu pietiekamību gan vienā iestādē, gan otrā, jo būs vajadzīgi eksperti abās pusēs, neatkarīgi no tā, ka liels funkciju apjoms pāries Vides dienestam. Jo DAP kompetencē paliks dabas rezervāti, nacionālie parki un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un, lai šos valsts īpašumus apsaimniekotu prasmīgi arī no dabas daudzveidības viedokļa, ir vajadzīgi tieši dabas aizsardzības eksperti," sacīja Svilāns.

    Eņģele vēl norādīja, ka reformā nav skaidrības par lielo dabas aizsardzības projektu pēctecību, kā arī dabas datu uzturēšanu, pārvaldību un lietošanu, jo šo sistēmu izmanto visdažādāko funkciju izpildei.

    "Pašlaik nav skaidrs, kurai no abām iestādēm būtu racionālāk uzticēt šo dabas datu uzturēšanu un attīstīšanu. Arī "Natura 2000" tīkla uzmanīšana un priekšlikumi par jaunām teritorijām. Tagad sanāk, ka šo funkciju nāksies mākslīgi sadalīt starp abām iestādēm. Un kas īsti no tā iegūs!?" vaicāja Latvijas Dabas fonda eksperte.

    VARAM skaidroja – lai jaunā dabas izglītības iestāde koncentrētos tieši uz šo jomu, kontroles funkcijas būtu lietderīgāk nodalīt, pievienojot vides dienestam, ar kuru pienākumi patlaban daļēji pārklājoties.

    "Ir daļa darbību, ko veic viena vai otra iestāde īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, krasta kāpu aizsargjoslā, un ir daudzi gadījumi, kur mēs praksē redzam, ka ir iedzīvotāja sūdzība un aizdodas viens inspektors no vienas iestādes, bet tur konstatē, ka tā ir otras iestādes atbildība. Ir skaidrs, ka, pievienojot dabas aizsardzības jautājumus vides dienestam, tur ir jābūt tieši tiem ekspertiem. Ir kaut kādas funkcijas, kuras tiešām var administratīvi apvienot un šos jautājumus risināt ar lielāku spēku. Tās diskusijas vēl nav noslēgušās," teica darba grupas vadītāja, VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.

    Jau otrais ziņojums par darba grupā paveikto nupat nodots vides ministram variantu izvērtēšanai. Un diskusija pirms ziņojuma virzīšanas valdībā, iespējams, vēl turpināšoties. Pagaidām VARAM neprognozēja konkrētu laiku, kad DAP reformu plānots īstenot.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti