„Šis gads ir tas gads, kad Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir beidzot oficiāli apstiprinājusi, ka 2016.gadā Latvija ir ierindojusies pirmajā augstākajā izplatības vietā ne tikai ar AIDS, bet arī ar HIV infekciju,” nesenā intervijā Baltijas HIV asociācijas vadītāja Inga Upmace arī teica, ka Latvija šajā melnajā topā apsteigusi Igauniju. Iespējams, kaimiņos negatīvā līkne mitējās kāpt, jo Igaunija ieguldījusi daudz cilvēkresursu un līdzekļu efektīvos profilakses pasākumos.
Latvijā par profilaksi atbildīgais Slimību kontroles un profilakses centrs iepriekšējos gados par jauniešu seksualitātes tematu vispār mēdza runāt diezgan izvairīgi.
Gatavojoties skolotāju apmācībai, 2015.gadā izdotā bukletā par attiecību un seksualitātes tematu, piemēram, homoseksualitāte netika pieminēta ne ar vārdu. Kāpēc tā? Skaidra atbilde no centra pārstāves Ilzes Straumes nesekoja.
Vēl viens piemērs ir 2015.gada Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums. Versija latviešu valodā atšķiras no Pasaules Veselības organizācijas starptautiskā ziņojuma angļu valodā, kur arī bija dati par Latviju.
Latviski pētījums vēsta, piemēram, par skolēnu uztura paradumiem, fizisko aktivitāti, alkohola lietošanu un smēķēšanu, bet angliski - arī par 15 gadus vecu pusaudžu dzimumdzīvi un prezervatīvu lietošanas paradumiem Latvijā.
Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Iveta Pudule noliedz, ka kaut kas būtu cenzēts.
„Mums jau to jautājumu ir ļoti, ļoti daudz. Mēs iekļaujam tos, kas arī mūs pašus interesē vairāk un kas skar lielāko skaitu bērnu, un tos, kas skar lielāku sabiedrības veselības nozīmi un kas būtiski mainās,” norāda Pudule.
Biedrības “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle gan novērojusi, pēdējos gados Latvijā iestādēs – gan skolās, gan arī citviet sākusies pašcenzūra attiecībā uz seksualitātes tematu.
"Patīk mums vai ne, gribam mēs to noliegt vai ne, tas ir saistīts ar Latvijas politiku, kas aizsākās laikā, kad bija Tikumības likuma grozījumi, kas aizvien ir spēkā," pauž Ķelle.
Veselības ministre Anda Čakša, kura no šīs nedēļas ir dekrēta atvaļinājumā, ministres krēslā sēdās jau pēc šiem 2015. gada notikumiem. "Nē, es nedomāju, ka mums ir kādas klapes. (..) Tā tam nevajadzētu būt," norāda Čakša. Ministre arī atgādina šī gada decembrī notikušo kampaņu jauniešiem izklaides vietās.
Viņa arī atzīst, ka līdz šim nebija pietiekami daudz līdzekļu veselības veicināšanai. Tagad nauda būs, un Eiropas struktūrfondu projektos kā viena no prioritātēm minēta seksuālā un reproduktīvā veselība.
„Tieši nākamajā gadā mēs plānojam lielu apjomīgu kampaņu attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību,” norāda Veselības ministrijas pārstāve Santa Līviņa. “Kampaņu būs vērsta, pirmkārt, uz atbildīgu attiecību veidošanu un uz prezervatīvu kā vienīgo līdzekli, kas paglābj no visām seksuāli transmisīvajām infekcijām, un tieši liels uzsvars tiks likts uz HIV infekciju,” bilst Līviņa.
Veselības ministrijā arī norāda, ka tieši nākamgad plānots jauniešu seksuālās un reproduktīvās veselības pētījums. Turklāt par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem apmācīs pedagogus, kā runāt ar skolēniem par šo tematu un lai mazinātu mītus.
