Veselības inspekcija aicina nemazināt karstā ūdens temperatūru; tas var radīt risku veselībai

Veselības inspekcija, saprot šī brīža sarežģītos ekonomiskos apstākļus elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ, aicina pašvaldības un ēku apsaimniekotājus ekonomijas nolūkos izvairīties no karstā ūdens temperatūras samazināšanas centrālajās ūdensapgādes sistēmās.

Veselības inspekcija informēja, ka ir ļoti svarīgi pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par 55 grādiem, kā to jau šobrīd nosaka Ministru kabineta noteikumu.

Tas saistīts ar risku savairoties legionellām, kas būtiski pieaug, ja ūdens temperatūra nokrītas zem 50 grādiem vairāk nekā divas stundas diennakts laikā.

Optimālā ūdens temperatūra, kurā legionellu baktērijas vairojas lielā skaitā un rada cilvēkiem vislielāko inficēšanās bīstamību, ir no 37 līdz 42 grādiem. Tāpat legionellu baktēriju vairošanos būtiski veicina organisko vielu klātbūtne ūdenī, slikta ūdens cirkulācija, nepietiekama ūdens attīrīšana un dezinfekcija, kā arī paaugstināta dzelzs koncentrācija, ciets ūdens un mikrobioloģiskais piesārņojums.

Tā kā legionellu baktērijas dzīvo dabas ūdeņos, tās pilnībā iznīcināt ūdensapgādes sistēmā praktiski nav iespējams, bet var novērst to pārmērīgu savairošanos. Bioplēves veidošanās novēršana un samazināšana ūdensapgādes sistēmās ir ļoti būtiska legionellu baktēriju ierobežošanai, tomēr tehniski vienkāršākais paņēmiens ir pastāvīgi augstas karstā ūdens temperatūras uzturēšana sistēmā, skaidroja inspekcija.

Ar legionellu baktērijām nevar inficēties, dzerot ūdeni vai mazgājoties vannā. Bet būtisks riska faktors ir duša, jo inficētā ūdens pilieni nokļūst gaisā un tiek ieelpoti.

Paaugstinātam inficēšanās riskam ar legionelozi ir pakļautas šādas cilvēku grupas:  

  • ar hroniskām saslimšanām un novājinātu imūnsistēmu (piemēram, cukura diabēta slimnieki, cilvēki ar hroniskām plaušu un sirds un asinsvadu slimībām u.c.);
  • cilvēki, kas lieto imūnsistēmu nomācošus medikamentus (piemēram, vēža pacienti);
  • seniori;
  • smēķētāji neatkarīgi no vecuma.

KONTEKSTS:

Janvāra vidū Daugavpils dome lēma siltumenerģijas lietotājiem pilsētā samazināt karstā ūdens temperatūru, lai tādējādi mazinātu enerģētiskās cenu krīzes ietekmi.

Šoziem vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē apkures izmaksas. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs. Tāpat paplašināts mājokļa pabalsta saņēmēju loks.

Izmaksu kāpuma dēļ 27. decembrī Daugavpils domes deputāti ārkārtas sēdē nolēma pilsētā izsludināt vietējās nozīmes enerģētisko krīzi. Deputāti arī nolēma izveidot Daugavpils pašvaldības enerģētiskās krīzes centru un apstiprināt tā nolikumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt