Panorāma

Kandidātiem lielas parādsaistības un daudz naudas zeķē

Panorāma

Panorāma

Kā sapurināt apātiskos un palīdzēt neizlēmīgajiem?

Vēlēšanas 2022: Kā sapurināt apātiskos un palīdzēt neizlēmīgajiem?

11. Saeimas vēlēšanās – 59%. 12. Saeimas vēlēšanās – 58%, 13. Saeimas vēlēšanās – 54%. Ar katru gadu aktivitāte parlamenta vēlēšanās sarūk. Eksperti brīdina – ja turpināsim šādā garā, apdraudēsim Latvijas valstiskumu. Kā palīdzēt neizlēmīgajiem, un kā sapurināt apātiskos?

Pēdējie SKDS partiju reitingi pirms vēlēšanām uzrādīja, ka populārākās partijas ir "Jaunā Vienotība" ar 13,3% atbalsta, kam seko Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība. Taču, nedaudz ironiski runājot, populārākā Latvijas partija varētu saukties "Neesmu izlēmis, par ko balsot", jo šādu atbildi atzīmēja 23,7% respondentu.

Latvijas Televīzijas aptaujātie eksperti gan norādīja – šoreiz sūdzībai "nav, par ko balsot"  nav pamata, jo vēlēšanās pārstāvēts teju viss politiskais spektrs. Turklāt katrā nišā – gan liberāļu, gan konservatīvo, gan nacionāļu, gan prokrievisko, gan centristu, gan populistu – par vietu cīnās vairākas partijas.

Politologs Filips Rajevskis sacīja: "Tagad ir visur pa divi. Ir gan jauni, gan veci, ar pieredzi, bez. Un ideoloģiski viņi tai pašā laikā ir tuvi. Tā ka tur ir iespēja izvēlēties."

Tiem, kas nelasa partiju programmas un neprot izvēlēties sev piemērotāko, politologs iesaka pasekot vismaz partiju līderu debatēm.

Rajevskis sacīja: "Uz līderu debatēm tiek sūtīti labākie no labākajiem. Nu tad arī var izlemt, kurš tev patīk, par ko balsot. Nelaist garām šo iespēju – paskatīties, ko tad līderi spēj pateikt."

Ja arī vērot politiķu debates šķiet pārāk sarežģīti, tad internetā ir pieejami dažādi rīki, kas,  atbildot uz jautājumiem testa veidā, ļauj pašam noskaidrot savu "politiski ideoloģisko" profilu un attiecīgi – arī partiju, ar kuru vislabāk saskan vērtības. 

Piemēram, sabiedrisko mediju portāls LSM – kā pirms katrām vēlēšanām – arī šogad piedāvā rīku "Partiju šķirotava"

Savukārt "manabalss.lv piedāvā rīku "Vēlēšanu kalkulators", "manabalss.lv" pārstāve sacīja: "Tapa vēlēšanu kalkulators, kas apgāž to galveno cilvēku iemeslu, kādēļ viņi negāja vēlēt, sakot, ka nav, par ko balsot, vai "es nezinu, par ko". Šis bija tas, ko mēs varējām adresēt pēc būtības. Lūdzu – viegls rīks. Maksimums 20 minūtes tava laika, un tev ir atbilde kabatā."

Pēc SKDS datiem vismaz 10% cilvēku jau izlēmuši nepiedalīties vēlēšanās. Pētījumā gan nav analizēti iemesli, bet politologi spriež, ka iemesls nav tālu jāmeklē – šie cilvēki zaudējuši ticību un vīlušies politiķos. Un 13. Saeima uzticamību nekādi nevairoja.

Rajevskis norādīja: "Daudzi ir vīlušies. Pagājušais parlaments bija īpašs, jo bija daudz jaunu politisko partiju, jauni solījumi. Tā vilšanās vienmēr ļoti negatīvi nostrādā. Un es domāju – tas atsitis vēlmi piedalīties vēlēšanās."

Rindas pie iepriekšējās nobalsošanas iecirkņiem gan rada nelielu optimismu, ka šogad aktivitāte būs augstāka nekā pirms četriem gadiem, bet eksperti ir piesardzīgi, jo arī 2018. gadā vēlēšanās iepriekšējā nobalsošana radīja cerības, bet galu galā – kopējā aktivitāte bija tikai 54% balsstiesīgo, kas bija zemākais rādītājs Latvijas vēsturē. Ja šogad būsim vēl pasīvāki – tas jau būs bīstami Latvijas valstiskumam un demokrātijai, uzskata eksperti. 

Vēlēšanu boikotētājiem Rajevskis iesaka pakonsultēties ar Ukrainas bēgļiem par viņu pieredzi: "Viņi ir izgājuši savā politiskajā vēsturē cauri visiem posmiem – sākot no apātijas, prokrievisku spēku ievēlēšanas un beidzot ar revolūcijām, šaušanām pilsētās. Tas viss ir tas, no kā jāmācās un ko nedrīkst pieļaut, lai tas notiktu šeit."

Arī filozofs Vents Sīlis uzsvēra – neiešana uz vēlēšanām ir nenobriedušas personības pazīme.

Viņš paskaidroja: "Pieaudzis cilvēks uz vilšanos reaģē tā – man šoreiz nesanāca, es apsvēršu savas kļūdas, pārdomāšu, ko varēju darīt labāk. Kur es pārvērtēju to cilvēku, par kuru es balsoju, kur es nenovērtēju pretinieka viltību. Turpretim neirotisks cilvēks – viņš arī nespēj saprast, ka tā atbildība ir daļēji viņa. Un tad viņš kā mazs bērns reaģē – viņš atsakās piedalīties. Un jo vairāk to var redzēt reģionos, kur cilvēkiem tā apātija un bezcerība ir daudz lielāka."

Gan filozofs, gan politologs ir vienisprātis – atteikšanās no dalības vēlēšanās nozīmē atteikties no atbildības par savu dzīvi, kas ilgtermiņā var novest arī pie atteikšanās no savas valsts.  

KONTEKSTS:

Kārtējās Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 1. oktobrī, no plkst. 7.00 līdz 20.00. 

Pirms 14. Saeimas vēlēšanām trīs iepriekšējās balsošanas dienās savu balsi glabāšanā nodevuši 63 342 balsotāji jeb 4,11% balsstiesīgo. Šāda vēlētāju aktivitāte ir gandrīz divreiz augstāka nekā pirms iepriekšējās Saeimas vēlēšanām 2018. gadā.

14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā kopumā sākotnēji tika pieteikti 1832 deputātu kandidāti. Līdz ar CVK lēmumiem uz iekļūšanu Saeimā pretendē par trim kandidātiem mazāk – 1829.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti