“Skatoties uz 21. gadsimtu, tas ir spēcīgs pamudinājums aiz ikdienas darbiem un katras valsts individuālajām interesēm atcerēties par pašu svarīgāko – cik nozīmīgs ir miers Eiropā,” Valsts prezidents uzrunu, saņemot balvu, citē prezidenta preses dienests.
Tāpat Vējonis uzrunā pauda pārliecību, “ka mūsu kopīgā nākotne ir vienotā Eiropā, kurā valda cieša sadarbība, solidaritāte un apņēmība sasniegt izvirzītos mērķus”.
“Vienota Eiropa, kura ir balstīta uz kopīgām vērtībām - brīvību, demokrātiju un likuma varu. Tikai vienoti mēs varam būt tik stipri, lai izmantotu mūsdienu iespējas un stātos pretim mūsdienu izaicinājumiem,” Vējonis.
Balvas žūrijas komisija atzīmēja, ka Baltijas valstis ne tikai spējušas miermīlīgi atgūt neatkarību, bet arī turpina būt par demokrātiskās attīstības paraugu. Baltijas valstis to saņem, jo šogad Latvija, Lietuva un Igaunija atzīmē savu simtgadi.
Baltijas valstis rada piemēru citiem, kā var mierīgi un demokrātiski attīstīties. Un te nav runa tikai par Atmodu, dziesmoto revolūciju un Baltijas ceļu, bet arī par to, kā mēs esam attīstījušies pēc tam. Visas Baltijas valstis ir kļuvušas par Eiropas Savienības un NATO biedriem, pie mums nav skaidri izteiktu etnisku vai reliģisku konfliktu.
Vestfālenes miera balva ir dibināta 1998.gadā un tiek pasniegta reizi divos gados par īpašiem nopelniem miera stiprināšanā Eiropā un pasaulē. Balvu saņēmējus izvēlās Vestfālenes un Lipes ekonomiskā asociācija.
Iepriekš šo balvu ir saņēmuši ļoti dažādi cilvēki un organizācijas. Starp viņiem var minēt bijušo Čehijas prezidentu Vāclavu Havelu, Jordānijas karali Abudulu II, bijušo ANO ģenerālsekretāru Kofiju Ananu, kā arī bijušos Vācijas kanclerus Helmutu Kolu un Helmutu Šmitu. Bet 2014. gadā šo balvu saņēma Starptautiskā kosmosa stacija.
Balvas pasniegšanas ceremonija notiek Minsterē, jo tā sevi dēvē par Miera pilsētu. Tieši tur 1648. gadā tika parakstīts Vestfālenes miera līgums. Tas pielika punktu 30 gadus ilgajam karam Eiropā, no kā īpaši cieta mūsdienu Vācijas teritorijas. Vestfālenes miera līgums ir īpašs arī ar to, ka tā būtībā bija pirmā reize, kad nozīmīgs karš beidzās nevis ar uzvaru kaujas laukā, bet gan sarunu un diplomātisko centienu rezultātā. Tieši šis miera līgums lika pamatu mūsdienu valstu jēdzienam.
Arī vēl ne tik senā vēsturē tieši Minsteres Rātsnamā 1990. gadā notika tikšanās starp toreizējo PSRS ārlietu ministru Eduardu Ševardnadzi un Rietumvācijas ārlietu ministru Hansu Dītrihu Genšeru, lai sagatavotu vienošanos, kas kļuva par pamatu Vācijas atkalapvienošanai.
Minstere kara laikā bijusi izpostīta un, stāvot uz atjaunotā rātsnama balkona, var labi redzēt ka visa vecpilsēta ir teju no jauna uzbūvētā.
“Tāpēc mēs jūtam īpašu atbildību šajā pilsētā – tas, kas bija sasniegts 1648.gadā, ka mēs šos principus saglabājam, it īpaši ka mēs Eiropā šos principus saglabājam, lai katra nācija var justies droša, ka kāds liels kaimiņš nepārkāpj starptautiskās tiesības un neapdraud mazāku valstu suverenitāti,” uzsvēra vestfālietis, Eiroparlamenta ārlietu komitejas vadītājs Elmārs Broks.
Vēl pirms ceremonijas Vācijas prezidents un trīs Baltijas valstu prezidenti parakstījās Zelta grāmatā, kas atrodas tieši tajā pašā zālē, kurā tika parakstīts Vestfālenes miera līgums.
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers runā atzina, ka Baltijas valstu neatkarība ir brīnums – kas gan savulaik varējis iedomāties, ka Baltijas valstis būs neatkarīgas, bet pacietība un diplomātiskā prasme, tāpat kā 1648.gadā, arī Baltijai palīdzēja īstenot ilgas pēc brīvības un miera.
“Miera balva. Vai tā šodien ir relevanta? Minsterē ir tik mierīgi – mēs vakar gājām un redzējām tikai riteņbraucējus un zaķus. Un nekad nevarētu iedomāties, ka šī pilsēta ir no jauna uzcelta no drupām, jo tā bija pilnībā iznīcināta kara laikā. Tas nozīmē – miers ir relevants, jo tas nekad nenokrīt no gaisa, par to ir jācīnās,” savukārt uzsvēra Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Par mieru vienmēr ir jācīnās, šodien ne mazāk kā pirms 400 gadiem. To pēc balvas pasniegšanas intervijā LTV atzina arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
“Kā mēs visi teicām šodien – miera laikā ir jāstrādā, lai to saglabātu. Bet mums arī ir jāatceras, ka Eiropā pat šobrīd visur nav miera – piemēram, Ukrainā ir karš. Tāpēc mūs darbs ir vērsts uz nākotni,” sacīja Kaljulaida.
Balva ir ne tikai šis smagās statuetes, bet arī 100 tūkstoši eiro. Baltijas valstis šo naudu sadalīs līdzīgās daļās un Latvja to plāno tērēt informatīvās telpas stiprināšanai.
“Mūsu balvas daļu ir plānots novirzīt tieši jauno žurnālistu izcilības un profesionalitātes paaugstināšanai, jo kā mums rada mūsdienu jaunie apstākļi – kvalitāte žurnālistikā ir ļoti, ļoti nozīmīga,” atzina Vējonis.
