Pēc situācijas saasināšanās Ukrainā tika pieņemta virkne lēmumu, kuru dēļ nu varam justies drošāk. Tostarp ministrs minēja Bruņoto spēku attīstīšanu un NATO partnervalstu karaspēka izvietošanu, kas pastiprina valsts drošību.
Tāpat gada laikā uzlabota sadarbība starp dienestiem: „Gan sadarbība starp Latvijas atbildīgajiem dienestiem, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros tā izveidojusies ļoti laba. Tas varbūt nebija tik ļoti labi organizēts pirms Ukrainā notikumiem. Tas gan. Arī iekšēji mums Latvijā, sadarbība bija, bet gada laikā daudz ciešām sadarbību izveidojām.”
Ieviestas arī regulāras tikšanās ministru un atbildīgo dienestu vadības līmenī, lai izvērtētu situāciju, iespējamās darbības.
„Būtiski, ka sadarbība notiek arī ar citu valstu izlūkdienestiem, jo mēs iegūstam informāciju no dažādiem avotiem, tai skaitā no NATO izlūkdienestiem,” pastāstīja Vējonis.
Uzlabot gan vajadzētu savstarpējos informācijas kanālus, atzina ministrs.
Savukārt taujāts par paredzēto tikšanos ar Krievijas vēstnieku Latvijā, kurš noraidījis bažas par Krievijas lidmašīnām un kuģiem ap Baltijas valstīm, Vējonis skaidroja, ka satraukums nav par lidmašīnu klātbūtni, bet to, ka tās lido ar izslēgtiem raidītājiem un dažkārt pārkāpj robežas.
Šo jautājumu ministrs plāno pārrunāt arī ar vēstnieku. Vējonis gan atzīst, ka pozitīvu atbildi nesagaida, un par to liecina Krievijas retorika publiskajā telpā. Otrs sarunu bloks būs saistīts ar Krievijas – Ukrainas attiecībām, tāpat plānots runāt par informatīvo karu.
„Bet šeit jautājums ir vairāk mūsu pašu pusē, cik paši esam gatavi informatīvajam karam, ko varam piedāvāt pretim tam, ko dara Krievija caur saviem medijiem," sacīja Vējonis.
