Ģimene ēd veģetāri un jūtas veseli
Vorkaļu ģimenē aug divas meitas, kuras mācās Rīgas Humanitārajā vidusskolā, un gadu vecs dēls. Bērnu tēvs Rolands Vorkals no gaļas atteicās strauji, bet pārējiem ģimenes locekļiem tas prasīja gadu.
Vorkaļu ģimene ar soju neaizraujas, bet uzturā lieto citus pākšaugus, arī spinātus. Analīzes esot ļoti labas.
“Skatoties uz maniem bērniem, nav sajūtas, ka viņi nesaņem pilnvērtīgu uzturu. Lielā meita deviņus gadus dejoja “Uguntiņā”, kur nekādi nevarētu sūdzēties, ka būtu maza slodze, jo mēģinājumi ir trīsreiz nedēļā pa divām stundām. Nebija tādas sajūtas, ka viņa būtu vājāka vai nespējīgāka, vai viņai būtu grūtāk nekā citiem izturēt to slodzi. Un arī nekādi nevarētu teikt, ka sliktāk mācās skolā, tā kā nav pamata domāt, ka viņai kaut kā pietrūkst,” saka Rolands.
Tuvojoties jaunākā bērna gada vecumam, ģimenes ārste ieteica sākt dot gaļu, bet ģimene uzskata citādāk: “Viņa var izteikt savu viedokli, un mēs varam to pieņemt vai nepieņemt. Bet nav pamata domām, ka mūsu uzskats būtu radikāli nepareizs un tāpēc bērni tiek apdalīti un sliktāk attīstās par pārējiem bērniem.”
Ar skolu sarunāt neizdodas
Taču ar skolu, kurā mācās meitas, sarunāt veģetāru uzturu ģimenei neizdodas. “Kad lielā meita sāka iet skolā, mana sieva par šo jautājumu runāja, jautāja, un direktore teica – mums ir laba ēdnīca, ejiet uz ēdnīcu. Bet bija skaidrs, ka ar ēdnīcu runāt nav nekādas jēgas, jo ēdnīca tāpat neko nenosaka,” stāsta Rolands.
Par tiesas norādīto uz ārsta zīmi viņš ir izbrīnīts: “Bet tā nav diagnoze.”
Turklāt viņš stāsta, ka skolas virtuve nākot pretim gadījumos, piemēram, ja bērns reliģiskas pārliecības dēļ neēd cūkgaļu.
Rīgas Humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte skaidro, ka skola nav restorāns, taču arī norāda – gaļu jau bērns var neēst un izvēlēties dārzeņus. Turklāt bērnu pusdienas nav atkarīgas no skolas, bet no ēdinātāja, ko savukārt izvēlas Rīgas dome.
Cik Rudzītes vadītajā skolā ir veģetāriešu, direktore īsti nezina: “Bērni mēdz sevi nosaukt par veģetāriešiem uz nedēļu, piemēram, arī tā mums te mēdz būt. Tad ir tādi, kas ir ļoti nopietni, tādu nebūt nav daudz, kas apzinās, kas tas tāds ir, ko viņi dara un tā tālāk. Mēs gan neesam veikuši aptauju, cik tādu ir, bet mēs esam runājuši ar ēdnīcu, ka noteikti ir jābūt ēdienam, ko tādi bērni var ēst.”
Šajā skolā ēdinātājs ir uzņēmums “Free Star”, kura pārstāve Silvija Miniča gan norāda, ka veģetāru ēdienkarti nepiedāvā: “Mums nav veģetārā ēdināšana. Mēs strādājam pēc Rīgas domes saskaņotās ēdienkartes, kura mums ir, kā teikt, obligāta.
Un mums ir atkāpes ar slimiem bērniem, pārējais viss ir vienota ēdienkarte.”
Arī viņa norāda – ja bērns gaļu neēd, var izvēlēties dārzeņus. Līdz ar to pilnvērtīgu uzturu šajā ēdienreizē bērns nesaņem, jo būtu vajadzīgi arī pākšaugi, olas, biezpiens, sēklas.
Var izlemt ārsts, bet ne vecāki
Veģetārismā pastāv vairāki atzari. Plašāk dzirdētais ir vegānisms, kura piekritēji nelieto ne gaļu, ne citus dzīvniekus izcelsmes produktus, tostarp pienu, olas, pat medu. Pastāv arī laktoveģetārieši, kuri lieto pienu, bet ne olas, un ovoveģetārisms, kurs savukārt lieto olas ēd, bet ne pienu.
Izvēloties veģetāro uzturu, būtiski zināt, kā ar nodrošināt organismam vajadzīgās vielas. Tas gan attiecas arī uz tiem, kas ēd dzīvnieku izcelsmes produktus.
Veģetārajā uzturā vienīgās grūtības esot uzņemt B12 vitamīnu, kas organismam ir ļoti nepieciešams aknu un nervu sistēmas darbību stimulēšanai. Augu valsts izcelsmes B12 pieejams tikai Indonēzijas karstuma un mitruma apstākļos, kur pākšaugus pārklāj tāds kā viegls pelējums. Latvijas veģetārieši to visbiežāk uzņem jau koncentrēta uztura bagātinātāja formā, nopērkot to aptiekā.
Lai arī veģetārieši pamato, ka bez gaļas organismā iespējams uzņemt nepieciešamās uzturvielas, Latvijas skolās bez gaļas bērnus ēdināt nedrīkst. To nosaka valdības noteikumi, kuros, noteikts, piemēram, pieļaujamais sāls un cukura daudzums ēdienā. Tostarp nedēļā bērnam skolā jāuzņem vismaz 200 grami liesas gaļas vai zivs.
Šie noteikumi attiecas uz visām skolām, tostarp arī privātajām. Uz to norādījusi Administratīvajā apgabaltiesā lietā par veģetāru uzturu privāta izglītības iestādē Ikšķiles Brīvā skola.
Skolai gan ir tiesības nodrošināt veģetāras pusdienas, ja saņemta izziņa no ārsta, ka tās ir bērna veselības vajadzībām atbilstošas. Savukārt vecāku piekrišana nav pamats noteikumu neievērošanā.
“Pēc šī brīža situācijas sanāk, ka vecākam nav tiesības noteikt, ko viņu bērns ēdīs; to nosaka valsts vai ģimenes ārsts,” saka Ikšķiles Brīvās skolas vadītāja Kristīne Liberta.
Ikšķiles Brīvās skolas kāds pirmdienas ēdienkarte:
- raibais dārzeņu biezenis ar kokosrieksta pienu;
- gardā kviešu-griķu ierauga maize ar sviestu;
- sēkliņu asorti;
- kārdinošā rīsu biezputra ar ogām;
- kefīrs, piens, burkāni, āboli, tēja.
Pēc otrās instances sprieduma skola ēdienkarti nav mainījusi: “Protams, mēs dzīvojam pēc savas bioloģiski sertificētās ēdienkartes, un tā arī mēs darbojamies uz priekšu.” Skolas direktore arī uzsver, ka skola ievēro uzturvērtību normas, un ēdienkarti veido uztura speciāliste Eva Kataja.
Ja trešā tiesas instance lems, ka skolā obligāti jādod ir gaļa, Ikšķiles Brīvās skolas audzēkņu vecākiem būs viens risinājums – ārstu zīmes.
