Par audzinātājas bļaušanu kādā Limbažu novada pašvaldības bērnudārzā tobrīd vēl piecus gadus vecā meita mammai sūdzējusies ilgstoši. Mamma to sākumā izskaidrojusi ar to, ka meita ir, iespējams, jūtīgāka nekā citi bērni, līdz vienu dienu, bērnu aizvedot uz bērnudārzu, aiz durvīm uzkavējusies ilgāk.
Sarunājusies ar cita bērna mammu, dzirdējusi skaļus uzsaucienus, bļāvienus.
"Tajā brīdī es vēru tās durvis vaļā, un tas viss notikums bija manā acu priekšā. Tā kā es pati pirms 15 gadiem esmu dzīvojusi vardarbīgā laulībā, es ļoti labi atšķiru, kas ir vardarbība. Es ļoti labi apzinos, kā tas izskatījās un kas tur notika. Jo tai audzinātājai arī nebija maskas, un visa sejas izteiksme, viss šeit bija sažņaugts, un viņa to bērnu vienkārši ņēma un raustīja, un bļāva uz viņu," Latvijas Televīzijai sacīja mamma Laura Sauliete.
Šie notikumi risinājušies pērn. Bērns kļuvis trauksmains, esot sācis stostīties. Mamma vērsās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI), kas sāka administratīvo lietu par vardarbību un konstatēja audzinātājas vainu. Viņa sodīta ar 80 eiro lielu naudassodu un tagad bērnudārzā vairs nestrādā. Konkrēto gadījumu vērtējis arī Tiesībsarga birojs.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja: "Bērns un audzinātājs – tās ir pakļautības attiecības. Un, lai saprastu, vai tas ir pieļaujams vai ne – pārbaudiet šīs pakļautības attiecības uz pieaugušajiem. Piemēram, pedagogs un direktors vai es kā Bērnu tiesību nodaļas vadītāja un tiesībsargs. Vai šādās pakļautības attiecībās tāda izturēšanās būtu pieļaujama? Tad ir viss kārtībā. Bet, ja ne, tad nav viss kārtībā. Ja varētu bērnudārza direktors audzinātāju raut aiz rokas un teikt "uz kurieni"?"
Sūdzību skaitam par iespējamu vardarbību bērnudārzos valstī kopumā ir tendence pieaugt. Piemēram, pērn, balstoties uz sūdzībām par fizisku vai emocionālu vardarbību no bērnudārzu darbinieku puses, sāktas vairāk nekā 40 administratīvās lietas. Šogad janvārī saņemti vēl 16 iesniegumi.
VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene norādīja: "Te mēs varam runāt par neizpratni, par zināšanu trūkumu. Par izdegšanu. Tas ir arī vispār saistīts ar tādu emocionālo fonu, kāds mums sabiedrībā ir. Bet to, ka vecāki ir kļuvuši tādi vērīgāki, tas gan. To mēs varam teikt, ka biežāk ziņo. Un prieks arī par to, ka vairāk uzticas iestādēm."
Limbažu pašvaldībā, par kuru inspekcijā vērsās mamma, uzskata, ka situācija neesot viennozīmīga.
Arī kovida laiks esot pedagogiem psiholoģiski smags, un valstij viņus vajadzētu vairāk atbalstīt.
Limbažu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sigita Upmale norādīja: "Šobrīd darba tiesiskās attiecības ir pārtrauktas. Kas šobrīd runā par sliktu pedagogiem, arī šī epidemioloģiskā situācija valstī. Šie ieviestie drošības pasākumi. Līdz ar to pedagogi ir daudz vairāk nodarbināti. Viņiem ir nākuši klāt papildu pienākumi. Vecāki ir kļuvuši daudz neiecietīgāki."
Tomēr, ja ir pamatotas aizdomas par vardarbību, tad par to jāziņo uzreiz.
