Viņa skaidroja, ka komisijai apjomīgiem pētījumiem nepieciešams plašs pētnieku loks, tāpēc komisija izvēlējās progresīvo risinājumu - piesaistīt jaunus pētniekus. Taču, ja komisijas pārraudzība nebūs nodota LU, tā nevarēs caur Latvijas Universitātes fondu darbam piesaistīt stipendiātus.
Jarinovska norādīja – ja klāt nenāks jauni pētnieki, “esam noplicināti”.
“Man tiešām ir jautājums, kas notiek valdībā, valsts pārvaldē kopumā un tieši Izglītības ministrijā,” pauda Jarinovska.
Viņa arī pastāstīja, ka komisija saņēma atbildi, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā esošie dokumenti par VD darbu ir valsts noslēpums, kas ir nesaprotami. Viņa pauda neizpratni, kāpēc 20 gadus pēc PSRS sabrukumu, ņemot vērā, ka Saeima nosodīja totalitārā režīma represīvo orgānu darbību, šie dokumenti Latvijā varētu būt slepeni.
Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka zinātnieki jau lūguši Valsts prezidentam Raimondam Vējonim iesaistīties situācijas risināšanā, lai atrisinātu birokrātiskos šķēršļus.
Pērn martā panākta vienošanās, un toreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma devusi publisku solījumu, ka komisiju administrēs Latvijas Universitāte (LU), uzsver komisija. Vēlāk arī valdība lēma, ka komisija būs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā, lai to iespējami ātri nodotu LU. Tāpat likumā par 2016.gada valsts budžetu paredzēta atsevišķa apakšprogramma VDK zinātniskās izpētes komisijai LU.
Tomēr šogad komisija saņēmusi no IZM viedokli, ka tās administrēšanas nodošana LU nenotiks, pamatojoties uz 2015.gada 7.aprīļa izpildvaras pārstāvju mutvārdos izteiktu viedokli, apspriežot vēlāk Saeimas nepieņemta likumprojekta anotāciju.
