Panorāma

Saeimā kritizē e-Saeimu

Panorāma

Panorāma

Vardarbība ģimenē: upuris kļūst par varmāku

Vardarbība ģimenē – upuris kļūst par varmāku; tiesa iepriekš piedzīvoto neņem vērā

Trešā daļa no sievietēm, kas notiesātas par slepkavību, ir nogalinājušas savu dzīvesbiedru – varmāku - visbiežāk aizstāvoties. Taču iepriekš piedzīvoto vardarbību tiesa ne vienmēr ņem vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli, robeža starp slepkavību un nogalināšanu aizstāvoties ne vienmēr ir viegli nosakāma. Pārkvalificēt apsūdzību uz vieglāku vai attaisnot sievieti, atzīstot slepkavību par pašaizsardzību, nav ierasta prakse Latvijā. Bet precedenti tomēr ir.  

Pēdējos piecos gados Latvijā par slepkavībām notiesātas 38 sievietes, liecina Tiesu administrācijas dati. Piemēram, pārkāpjot aizstāvēšanās robežas, slepkavību izdarījušas piecas  sievietes - četros gadījumos nogalināti partneri un četros gadījumos tas arī bijis saistīts ar iepriekš piedzīvotu un ciestu vardarbību.

Par slepkavību notiesātas 17 sievietes, no tām sešas nogalinājušas vardarbīgus partnerus. Statistika arī liecina, ka sievietes, kuras bijušas notiesātas par dzīvesbiedra slepkavību, parasti cietumā vairs neatgriežas.

Vai nu viņš mani nosistu, vai es viņu. Trešā varianta nebūtu

Ar Darju LTV tikās februārī, kad dzīve ieslodzījumā jau vairākus gadus palikusi pagātnē. Tikai apelācijas instance, skatot Darjas lietu, samazināja viņai piespriesto cietumsodu iepriekš pārciestas vardarbības dēļ.

Liktenīgajā rītā Darjas dzīvesbiedrs viņai salauza degunu. Viņa nokļuva slimnīcā. Tajā pašā dienā viņa tomēr vēl atgriezās – it kā pēc mantām. Vārds pa vārdam, un strīds atkal pārauga vardarbībā.

“Viņš man iesita tā, ka es gandrīz zaudēju samaņu. No iepriekšējām reizēm es zināju, ja viņš sāk sist, parādās tās trakās acis un viņš sit līdz galam, gandrīz līdz nāvei,” stāstīja Darja.

“Kad paņēmu to nazi, ar ko viņam iedūru, es sapratu – ja neduršu vēlreiz, viņš izraus nazi un pārgriezīs man rīkli. Man vēl divi bērni jāaudzina,” stāstīja sieviete.

Darjas lieta ir vienīgais tiesu prakses gadījums pēdējos piecos gados, kur iepriekš notikušo vardarbību pret sievieti tiesa ņēma vērā, secinājis pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.

Darja arī iepriekš bija vērsusies policijā par strīdā gūtiem savainojumiem, un šis viņas iesniegums vēlāk kļuva par pierādījumu. Ja nebūtu iepriekš ziņojusi par vardarbību, šādu pierādījumu nebūtu. Tomēr arī par pašaizsardzību tiesa šo lietu neatzina.

“Joprojām uzskatu, ka tā bija pašaizsardzība. Jo tur divi varianti - vai nu viņš mani nosistu, vai es viņu. Trešā varianta nebūtu. Mēs bijām divatā dzīvoklī,” uzsvēra Darja.

Ilgstošo vardarbību ģimenē tiesa neņēma vērā      

Trešā daļa no sievietēm, kas Latvijā notiesātas par slepkavību, savulaik cietušas no nogalinātā dzīvesbiedra vardarbības. Rasmai, kuras vārds ir mainīts, pašas iesniegumu policijai nebija. Viņu atzina par vainīgu un notiesāja uz pieciem gadiem par vīra slepkavību.

Rasma (vārds pēc notiesātās lūguma mainīts)

Viņa stāsta, ka 30 gadus bija cietusi no vardarbības. Laulībā dzimuši vairāki bērni. Rasma stāstīja, ka nav varējusi neko izdarīt vīram pa prātam. Pat brauciens pie vecākiem izraisījis dzīvesbiedra greizsirdību.

“Nekur es aizbraukt nevarēju, es taisījos kaut kur braukt, man bija mūždien acis uzdauzītas, biju sadauzīta zili melna. Kur es varu aizbraukt? Biju stāvoklī, braucu pie dakteriem. Kur tu dabūji zilas acis? Un man bija vienkāršāk samelot. Es ar kustoņiem krāmējos, pateicu, ka bullis ar ragiem iesita,” stāstīja Rasma.

Rasmu LTV satika Iļģuciema sieviešu cietumā, kur viņa izcieš cietumsodu par vīra slepkavību.

Pusmūža sieviete stāstīja - par vardarbību viņas ģimenē apkārt visi esot zinājuši.

Divreiz esot meklējusi palīdzību pie pagasta sociālā darbinieka, bet saņēmusi atbildi, ka tā ir ģimenes lieta, ar ko jātiek galā pašiem.

Uz Rasmas rokas pavīd rēta no dūriena rokā. Arī aiz auss palikušas vardarbības pēdas.

“Te tikai, kur viņš man ar nazi iedūra, un te aiz auss varbūt, ka var redzēt, kur ir šūts. Toreiz, kad viņš man ausi gribēja noraut, kad saplēsāmies… “ rētas rādīja Rasma.

Tiesībsargājošajām iestādēm pati nav ziņojusi. Pēc vīra mēģinājuma noplēst sievai ausi policijai ziņoja Vidzemes slimnīca.

Taču lietu izbeidza, jo Rasma neieradās sniegt liecības. Rasma saka – viņa nezināja par lietas uzsākšanu, jo vīrs noslēpis pavēsti. Liktenīgajā dienā, kad vīrs zaudēja dzīvību, viņš esot draudējis nogalināt viņu jaunāko – sesto - bērnu ar attīstības traucējumiem. Rasma saka – viņa nav šaubījusies, ka bērna tēvs draudus īstenos.

“Tas viss notika tik automātiski. Kas bija pa rokai, to paķēru un situ. Nu iznācis galarezultāts, ka viņu nositu, un tagad esmu šeit,” rezumēja Rasma.

Tiesai pieņemot lēmumu, Rasmai par sliktu nospēlēja vairāku apstākļu kopums – arī tas, ka pēc vīra nāves līķis tika noslēpts. To atrada tikai pēc diviem gadiem. Ilgstošo vardarbību, kas ģimenē piedzīvota, tiesa neuzskatīja par sistēmiskas vardarbības pēdējo cēlienu, bet gan par parastu sadzīves strīdu, kas pāraudzis kautiņā. Intervijas noslēgumā Rasma raudot mēģināja brīdināt citas sievietes nepalikt kopā ar varmāku.

“To es nevienam neiesaku mēģināt, un centieties darīt visu iespējamo, lai tiktu no tādiem vīriem projām,” aicināja Rasma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti