No vienām vardarbīgām attiecībām citās – tāds nereti ir to sieviešu stāsts, kuras palīdzību meklē resursu centrā „Marta”. Arī Ilze, kuras īsto vārdu neminēsim, attiecības ar vīru, ar kuru bija arī kopīgs dēls, pārtrauca tieši vardarbības dēļ:
„Es satiku savu īsto, vienīgo, kuru - man likās - to man ir devis Dievs, jo viņš ir tik skaists, gudrs prasmīgs un kāds… bet nu ar viņu es izbaudīju visu - lauztus kaulus, bērnam pieliktu nazi pie kakla, mūs spīdzināja veselu nakti ar to, kuru pirmo griezīs, bet arī tanī brīdī es nesapratu, kas īsti notiek.”
Dažāda smaguma fiziskas vardarbības epizodes sekoja cita citai piecus gadus, līdz smags seksuālās vardarbības gadījums lika saņemt drosmi un izsaukt policiju. Nu jau vairāk nekā pusotru gadu notiek krimināllietas iztiesāšana, un visu šo laiku ar „Martas” speciālistu palīdzību Ilze mēģina atgūt pašpārliecinātību, lai dzīvi sāktu no jauna:
„Šeit es saņēmu apstiprinājumu tam, ka ir tiešām notikusi vardarbība, ļoti smaga, nopietna vardarbība, es neesmu izdomājusi, es nepārspīlēju, man neliekas. Sievietes jau klusē. Meitenes klusē. Ļoti daudz jaunas meitenes tādas lietas ir pārdzīvojušas...”
Kopējie dati par vardarbību pret sievietēm 2015. gadā vēl tiek apkopoti, bet zināms, ka gadu iepriekš vismaz piecas sievietes viņu dzīvesbiedrs nogalinājis, un vismaz 58 sievietes dzīvesbiedra nodarīto traumu dēļ nonākušas slimnīcā. Par šādiem gadījumiem ierosināti 48 kriminālprocesi un kopumā valsts policija vairāk nekā septiņus tūkstošus reižu reaģējusi uz izsaukumiem saistībā ar konfliktiem ģimenē.
Jau trešo gadu Latvijā darbojas likums, kas paredz iespēju vardarbības gadījumā pieņemt lēmumu par agresora izlikšanu no dzīvesvietas.„Ar katru gadu šie rādītāji diemžēl kļūst arvien vairāk, un faktiski jau šogad pa trīs mēnešiem Valsts policija un tiesa esam pieņēmusi apmēram 600 lēmumus, faktiski piecus lēmumus dienā pieņem. Šeit ir ļoti svarīgi tieši policistu izglītošana, apmācība, jo arī ne visi policisti saprot to, un nedod Dievs, ka policistam ir tāda pati izpratne, ka tas ir normāli,” saka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Gan Valsts policija, gan Labklājības ministrija uzsver – par virkni vardarbības gadījumu atbildīgie dienesti tā arī neuzzina, un statistikas dati neatspoguļo patieso vardarbības līmeni valstī. Tomēr tieši šos rādītājus, diskutējot par Stambulas konvencijas parakstīšanu, daudz piesaucis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Viņš kā žurnālistiem, tā valdības kolēģiem norādījis – uz konvencijas mazo ietekmi norāda fakts, ka valstīs, kas to jau parakstījušas, piemēram Zviedrijā, statistika uzrāda pat augstāku vardarbības līmeni nekā Latvijā. Resursu centrā „Marta” uzskata – šāda datu interpretācija neiztur kritiku.
„Jo vairāk sievietei ir uzticība dažādām valsts institūcijām - policijai, sociālajam dienestam -, jo viņai ir ticība, ka tiešām, ja viņas dosies ar savu problēmu, kaut kas tiks darīts lietas labā, jo, protams, ir vairāk rādītāju un ziņojumu policijai, un mēs redzam, ka statistika aug saistībā ar vardarbību ģimenē. Ja mums parādās, ka sievietes stāsta – viņas ir cietušas no vardarbības, tas nozīmē, viņas prot atpazīt šo vardarbību,” skaidro resursu centra sievietēm “Marta” vadītāja Iluta Lāce.
„Martas” speciālisti ik nedēļu palīdz vismaz 40 sievietēm, kas pārsvarā cietušas no dzīvesbiedra rokas, tomēr nākas sastapties arī ar, piemēram, prostitūcijas gadījumiem. Gada laikā resursu centru apmeklē trīs līdz četri simti sieviešu.
