Latvijā kopumā reģistrēti 74 000 onkoloģisko pacientu, un ik gadu viņu skaits pieaug aptuveni par 11 000.
Valsts līdzekļu piešķiršanu ļaundabīgu audzēju operācijām nosaka viens kritērijs – obligāti gada laikā jābūt veiktām 100 šādām specializētām operācijām konkrētajā ārstniecības iestādē, bet Liepājas “Piejūras slimnīcā” tās ir tikai aptuveni 60.
Nacionālais veselības dienests (NVD) skaidro, ka šis nosacījums ir Pasaules Bankas ieteikums, izvērtējot Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Viņi secinājuši, ka pacienti ar augstas sarežģītības saslimšanām tiek ārstēti slimnīcās, kur ārstiem nav atbilstošas pieredzes.
“Speciālisti ar vislielāko pieredzi šajā jomā ir tieši Rīgā, Austrumu slimnīcā Onkoloģijas centrā, un tā doma bija uzlabot pakalpojuma kvalitāti. Pacientam nodrošināt arī iespēju saņemt labāko ārstēšanu no speciālistiem, kam ir pieredze šādu sarežģītu operāciju veikšanā,” skaidro NVD ārstniecības pakalpojuma departamenta vadītāja Alda Reinika.
Liepājas SIA “Piejūras slimnīca” onkoloģijas ķirurgs Guntars Ķeire savukārt norāda – “ja paliek šie nosacījumi, tad Liepājā krūts vēzi neoperēs nekad ne mūsu slimnīcā, ne reģionālajā slimnīcā, jo nav vienkārši šo pacientu skaits, jo tur nekādus pārējos nosacījumus neizskatīja”.
“Tur jau varētu piesieties par kvalitāti, par kaut kādiem rādītājiem, bet tika noteikts šis vienīgais punkts,” sacīja Ķeire.
Liepājas "Piejūras slimnīcu" pieejamības dēļ izvēlas pacienti no visa Kurzemes reģiona, un ik gadu pēc palīdzības vēršas aptuveni 6000 jaunu pacientu, bet tagad daļai no viņiem jādodas uz Rīgu.
Maksas operācijas Liepājā valsts neatļauj veikt, bet slimnīcā uzsver, ka izmaksas par ceļa izdevumiem un uzturēšanos galvaspilsētas slimnīcā noteikti nevar saukt par bezmaksas pakalpojumu. Tāpat mediķi uzsver papildu stresu pacientiem, kuriem ar šo diagnozi tas ir īpaši nelabvēlīgi.
“Šie pacienti, kas nevarēs aizbraukt nezin kāda iemesla dēļ uz Rīgu, jo pacientu vecums mūsu valstī palielinās, un ir arī astoņdesmitgadīgi pacienti, deviņdesmitgadīgi - ar nūjiņām, ar ratiņiem, kuri, šo vēsti izdzirdot, jau uzreiz pasaka: nekur es nebraukšu. Acīmredzot šie pacienti būs novesti līdz stadijai, kad viņu piederīgie varēs iesūdzēt valdību par to, ka viņi nevar nodrošināt uz vietas šo ārstēšanu,” spriež Ķeire.
“Neviens no maniem operētiem nav nomiris, nav palicis uz operācijas galda. Arī problēmu ar visām lietām, kas ir pēc šīm operācijām, tās ir rokas tūskas un visādas citas problēmas, īpaši nav - mazāk, nekā statistika to pieļauj,” norāda ķirurgs.
Nacionālajā veselības dienestā sola izvērtēt šo jaunieviesto kritēriju 2019. gada sākumā, kad būs apritējis viens gads, kopš tas darbojas Liepājas “Piejūras slimnīcā”.
Pastāv iespēja, ka šis slieksnis -100 operācijas gadā - varētu tikt samazināts, izvērtējot pacientu pieejamību pakalpojumiem, izmaksas un veselības aprūpes kvalitāti.
