Valsts sekretāru ietekmēšanu varētu novērst ar regulētām rotācijām un jaunu atlīdzības sistēmu

Valsts kancelejas (VK) un valsts sekretāru raksturoto problēmu par augstāko ierēdņu politisku ietekmēšanu, kas izgaismojās ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša nesaskaņām ar nozares ministru Ralfu Nemiro (“KPV LV”), būtu iespējams risināt ar valsts sektora atalgojuma modeļa izmaiņām un regulētām rotācijām. Šos pasākumus paredzēts izstrādāt līdz gada beigām.  

ĪSUMĀ:

  • Augstākie ierēdņi vēstulē premjeram un prezidentam norāda uz ietekmēšanas problēmām.
  • Pašlaik modelis ir: ministrs nāk ar politiskām idejām, valsts sekretārs palīdz īstenot.
  • Praksē ierēdņiem nākas risināt aizkadrā dotus ministru uzdevumus.
  • Par mutiski dotiem uzdevumiem pēc tam prasa atbildību no ierēdņiem.
  • Viens no risinājumiem varētu būt augsta ranga ierēdņu regulētā rotācija.
  • Līdz šim rotācija gan bieži izmantota kā rīks „traucējoša” ierēdņa pārcelšanai.
  • Pētniece: Ja ierēdnis nejūtas drošs amatā, sabiedrība noteikti nebūs ieguvēja.
  • Valsts kanceleja: Situāciju uzlabotu arī jauna atlīdzības sistēma.
  • VK: Jaunā sistēma liegtu finansiāli ietekmēt ierēdņus.  
  • VK aicinās politiķus definēt - valsts sekretārs ir politisks vai nepolitisks amats.

Esošais modelis ir skaidrs – ministrs ir politiķis, kurš nācis amatā pildīt solījumus un nākt klajā ar idejām, un valsts sekretārs ir ministrijas augstākais ierēdnis, kura uzdevums ir palīdzēt to īstenot ar likumdošanas aktiem.

Tā tam vajadzētu strādāt, bet praksē nākas risināt aizkadrā dotus ministru uzdevumus, valsts sekretāru bažas ilustrēja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Valsts sekretāru ietekmēšanu varētu novērst ar regulētām rotācijām un jaunu atlīdzības sistēmuJānis Kincis

„Ir praktiskas ikdienišķas lietas, kur politika aiziet par tālu. Parasti jau uzdevums nav dots rakstveidā. Ja jums mutiski dod uzdevumu izpildīt vienu vai otru rīcību, tad jūs par to uzņematies atbildību un zem lēmuma ir šī ierēdņa paraksts, un tad tieši no ierēdņa prasa atbildību par iepirkumiem, lēmumiem utt.,” skaidroja Citskovskis.

Pagājušajā nedēļā plašu publicitāti guvušais ekonomikas ministra un nu jau atlūgumu iesniegušā valsts sekretāra Ērika Eglīša strīds nav vienīgais Valsts kancelejas vadītājam zināmais gadījums, kad augstākais ierēdnis saskāries ar ministra spiedienu.

Viens no risinājumiem varētu būt arī augsta ranga ierēdņu rotācija, nosakot minimālo un maksimālo periodu, cik ilgi būtu jānostrādā noteiktā amatā.

Pēdējos gados vidējais termiņš, kas nostrādāts valsts sekretāra amatā, ir nedaudz virs trīsarpus gadiem.

Līdz šim rotācija gan bieži izmantota kā rīks „traucējoša” ierēdņa pārcelšanai citā amatā, atzina gan Citskovskis, gan „Providus” pētniece Līga Stafecka.

„Protams, ka rotācijai ir jābūt kā civildienesta karjeras iespējai un atjaunošanās iespējai, bet dažkārt mēs redzam, ka rotācijas mēdz izmantot, lai ierēdņus noņemtu no amatiem, kuros viņi kādam traucē. Un, ja ierēdņi nejūtas droši savos amatos, tad mēs viņus aizvien mazāk dzirdēsim un viņi arvien vairāk pakļausies ātrajām politiskajām interesēm, un sabiedrība noteikti nebūs ieguvēja,” norādīja Stafecka.

Valsts kancelejas vadītājs arī uzskata, ka situāciju uzlabotu valsts sektora atlīdzības sistēmas reforma, kuras modelis jau ir sagatavots. Tas paredz pārskatīt piemaksu sistēmu.

„Sociālās garantijas kopš krīzes laikiem palikušas nemainīgas, atlīdzības sistēma arī nav mainījusies. Pamatalga, kas ir ierēdnim, bieži vien ir puse no tā, ko viņš reāli saņem. Tas faktiski nonāk līdz situācijai: ja tevi aizrotē, tu faktiski saņemsi pusi no tā, ko līdz šim. Vienā dienā boss pasaka: zini, tev piemaksu vairāk nebūs. Ja tu zini, ka esi atkarīga no sava tiešā priekšnieka un vienā dienā tu neizdarīji to pakalpojumu savam bosam, tad saproti, ka vari dažus mēnešus tā turpināt,

bet, ja [jāstrādā] pusgads vai gads par atlīdzību, kas nav konkurētspējīga, tad tu jau saproti, ka tas ietekmes veids ir diezgan tieši materiāls,” norādīja Citskovskis.

Valsts kanceleja aicinās politiķus definēt, vai valsts sekretārs ir politisks vai nepolitisks amats. Tāpat līdz gada beigām paredzēts pārskatīt augstākās ierēdniecības, tai skaitā iestāžu vadītāju, darbības termiņa ierobežojumus un rotācijas sistēmu.

KONTEKSTS:

Pēc Nemiro un Eglīša nesaskaņām augstākie ierēdņi vēstulē premjeram un prezidentam aicināja aizsargāt valsts sekretārus pret politisku izrēķināšanos, norādot, ka pašlaik šāds aizsardzības mehānisms neeksistē.

Prezidents atzina, ka ierēdņu vēstule ir nopietns signāls un neviens nedrīkst pieprasīt no ierēdņa prettiesisku vai valsts interesēm neatbilstošu rīcību. Premjers Krišjānis Kariņš uzskata, ka valsts sekretāriem nevajadzētu būt politiskiem amatiem, valsts pārvaldē ir jāstrādā profesionāļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti