Valsts nevarēs diktēt, kā. Intervija ar jaunās Mediju ētikas padomes vadītāju

Šogad darbu uzsāka Mediju ētikas padome, ko izveidoja mediji un mediju organizācijas. Biedrības „Mediju ētikas padome” valdes loceklis un vadītājs Jānis Lielpēteris intervijā detalizēti stāsta, kas ir šī jaunā padome un kā tā darbojas. Viņš atzinīgi novērtē faktu, ka nozare un valdība ir spējusi vienoties par šādu mediju pašregulācijas padomi. Tas samazinās riskus, ka valsts varēs pateikt, kurā virzienā tai būtu jādarbojas. 

Latvijas Mediju ētikas padome ir uzsākusi darbu. Kādi ir padomes darbības mērķi un virzieni?

Statūtos rakstīts, ka biedrības „Mediju ētikas padome” darbības mērķis ir ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Biedrība ir izveidojusi padomi, kura skata sabiedrības un žurnālistu sūdzības par mediju ētikas pārkāpumiem. Organizācijā ir apvienojušies mediji un mediju organizācijas, ap 20 biedru, kas līdz ar to ir apņēmušies ievērot ētikas principus un ieviest tos praksē. Svarīgi, ka šajos jautājumos neiejaucas valsts.

Padome skata gadījumus, kur viena no pusēm ir uzskatāma par cietušo. Piemēram, kad persona uzskata, ka medijs vai žurnālists pret to ir rīkojies neētiski. Bet ne tikai. Padome izskata arī situācijas un sniedz viedokļus, vai mediju darbība atbilst ētikas praksei vai ne. Tātad būtībā padomei ir divi darbības virzieni – oficiāli atzinumi par personu, kas jūtas aizskarta, un neformāli vērtējumi par medija darbību no ētikas viedokļa.

Kādi ir ieguvumi sabiedrībai, izveidojot šādu padomi? Kādēļ tāda nepieciešama?

Galvenais ieguvums ir tas, ka sabiedrībā tiek aktualizēta diskusija par mediju ētikas jautājumiem. Mediju konverģences apstākļos, mainoties mediju videi un formātiem, mediju ētikas jautājumi pēdējo desmit piecpadsmit gadu griezumā ir ieguvuši jaunus aspektus. Līdz ar to ir

būtiski, ka pašregulācijas formātā nozare pati var spriest par šiem jautājumiem, noteikt virzību un sabiedrības gaidas.

Sabiedrības ieguvums līdz ar to ir ētiskāka mediju vide, draudzīgāka mediju lietotājam. Un, protams, individuāls ieguvums – katra persona, kas jūtas aizskarta, var vērsties padomē un iegūt vērtējumu. 

Kā var vērsties padomē, ja rodas kādas šaubas par kāda medija materiālu?

Šobrīd visērtāk ir izmantot biedrības tīmekļa vietni - www.lmepadome.lv. Tur aprakstīts ceļš, kā iesniegt savus jautājumus un sūdzības. Protams, var sūtīt arī papīra formātā uz vietnē norādīto adresi.

Iesniedzējam jāmin medijs, laiks, jāapraksta situācija. Iespēju robežās jānorāda, kurš Ētikas kodeksa pants, viņaprāt, ir pārkāpts. Tīmekļa vietnē ir izvietots gan Ētikas kodekss, gan biedrības statūti. 

Kas un par kādiem jautājumiem var vērsties padomē? Vai jebkurš sabiedrības loceklis var vērsties padomē par mediju materiālu? Kādi ir kritēriji?

Ir divi jautājumu izskatīšanas formāti – formālais iesniegumu izskatīšanas process, kur, konstatējot ētikas pārkāpumu, biedriem ir pienākums atsaukt informāciju, atvainoties. Otrs – sniegt viedokli par mediju ētiku, situācijām, darbību. Te padome nav ierobežota, tā skatās, kādus jautājumus konkrētajā brīdī ir vērts skatīt un par kādiem sniegt savu vērtējumu. Šis viedoklis nav saistošs, bet norāda virzienu un dod situācijas skaidrojumu no ētikas viedokļa.

Ja persona ir vērsusies ar iesniegumu padomē, kāda ir procedūra, kāda ir iesnieguma virzība?

Saņemot sūdzību, atbilstoši biedrības statūtiem sākotnējo vērtējumu veic biedrības valde. Tā novērtē un pieņem vienu no trim iespējamiem lēmumiem – nodot izskatīšanai padomē, atteikt, ja iesniegums neatbilst padomes kompetencei, vai lūgt papildu skaidrojumus.

Vērsties padomē var arī žurnālists. Ja žurnālists vēlas, lai padome sniedz atzinumu par vispārīgu jautājumu, tad padome skatīs un centīsies sniegt savus viedokli.

Ja tā būs konkrēta sūdzība, kur žurnālists jūtas aizskarts no kāda medija vai trešās puses, tad padome skatīs jau konkrēti – ir vai nav pārkāpts Ētikas kodekss.

Cik lēmums medijam ir saistošs?

Biedrības biedriem padomes lēmums ir saistošs, iestājoties biedrībā, tie apņemas ievērot statūtus un Ētikas kodeksu. Padome var lūgt medijam labot kļūdu, atvainoties, atsaukt informāciju. Ja par kādu jautājumu padomei ir lūgts tikai informatīvs viedoklis, tad juridiski saistošu seku nav.

Kas notiek gadījumos, ja medijs nepilda padomes lēmumu?

Ja medijs padomes lēmumu nepilda, statūti paredz tiesības šo biedru izslēgt no biedrības. Jāmin gan, ka padome var realizēt arī iesaistīto pušu samierināšanas procesu. Turklāt padomes mērķis nav kādu izslēgt, bet rūpēties par ētikas normu ievērošanu medijos.

Vai ir paredzētas pārsūdzības tiesības, ja kādai no pusēm ir iebildumi pret padomes lēmumu?

Padome pieņem lēmumu, balsojot vismaz sešiem no deviņiem padomes locekļiem. Pirms balsošanas tiek lūgts medija viedoklis, un tas tiek ņemts vērā un var ietekmēt padomes lēmumu.

Padomē ir ievēlēti arī konkrētu mediju pārstāvji. Kas notiek gadījumos, ja tiek vērtēta sūdzība par viņa pārstāvētā medija materiālu?

Ir paredzēts, ka padomes loceklim ir pienākums atstatīties no jautājuma izskatīšanas, ja padomes loceklim ir interešu konflikts. Ja vairākiem padomes locekļiem ir interešu konflikts, biedru sapulce var pieaicināt padomē konkrētā jautājuma risināšanai citus ekspertus.  

Vai jau ir saņemti iesniegumi? Vai ir bijuši iesniegumi, kas noraidīti?

Pagaidām ir skatīti trīs iesniegumi. Noraidīts viens iesniegums,

jo tas būtu skatāms Reklāmas asociācijas Ētikas padomē vai arī iesniedzējam jālūdz vērtējums Patērētāju tiesību aizsardzības organizācijā.

Kādi vēl būs padomes pienākumi?

Šobrīd iezīmējas padomes tuvākā gada darbības plāns – paredzēts, ka bez iesniegumu izskatīšanas padome veiks vēl citus pasākumus, kur runās par mediju ētikas jautājumiem. Esam plānojuši realizēt arī plašus komunikācijas pasākumus, lai veicinātus sabiedrībā diskusiju par mediju ētikas jautājumiem.

Ar ko šāda, mediju organizēta padome, atšķiras no citām piedāvātajām formām – ombuda funkcijas nodot tiesībsargam, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei?

Manuprāt, Ministru kabinets pieņēma pareizu lēmumu, atbalstot mediju pašregulācijas formu. Tas mazina riskus, kad valsts mēģina pateikt, kāds ir nozares virziens, kurp jāiet. Pie šī modeļa mediji virzienu nosaka paši. Pašregulācija ir pozitīva tendence, kas praksē apliecinājusies virknē Eiropas un pasaules valstu. 

Vai padomē var iesaistīties jebkurš medijs vai mediju organizācija? Ir kādi kritēriji? Kā to var izdarīt?

Darbībai padomē ir iespējami divi statusi – biedra vai asociētā biedra statuss. Asociēta biedra statusā var būt jebkura organizācija, arī fiziska persona, kas atbalsta biedrības darbību, kodeksu un statūtus. Biedrs var būt juridiska persona – medijs, mediju organizācija, arī, piemēram, universitāte, kas realizē komunikācijas programmas. 

Dalībai biedrībā ir noteikta biedra nauda – biedra statusā ne mazāka ka 100 eiro gadā, asociētā biedra statusā – ne mazāk ka 50 eiro gadā.

Jāpiebilst, ka būtiskākais kritērijs, lai tiktu akceptēts dalības statuss, ir pretendenta atbalsts padomes Ētikas kodeksam.

Lai kļūtu par biedru, ir jāaizpilda pieteikuma anketa, kas atrodama Mediju ētikas padomes tīmekļa vietnē vai vaicājama biedrības valdei. Saņemot aizpildītu anketu, valde piecu dienu laikā pieņem lēmumu, vai pieteicējs atbilst biedra statusam, un pieņem lēmumu par uzņemšanu.

*Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Žurnālistu asociācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti