Rīta Panorāma

ANO: apdraudēts mērķis 8 gados apturēt HIV infekciju

Rīta Panorāma

Pasaules AIDS diena

Pašvaldībām jādara vairāk, lai uzlabotu cilvēkresursu pārvaldību

Valsts kontrole jaunizveidotajās pašvaldībās konstatē trūkumus cilvēkresursu vadībā

Valsts kontrole (VK) lietderības revīzijā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) izveidotajās pašvaldībās konstatējusi trūkumus cilvēkresursu vadībā. Tas liecina, ka vietvarām būtiski jāpilnveido izpratne par personāla politikas nozīmi sekmīgai pašvaldību funkciju izpildei, informēja VK. Revīzijā atklāta arī likumam neatbilstošu piemaksu un atlaišanas pabalstu izmaksa, par ko tiks informēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bet VK padome lems par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu.

ĪSUMĀ:

  • Trūkumi cilvēkresursu vadībā ietekmējuši pareizu atlīdzības izmaksu, pašvaldību funkciju izpildi.
  • VK aicina pašvaldības neatkārtot "vecās" kļūdas un izmantot pēc reformas radušās iespējas.
  • Pašvaldībās veiktā aptauja atklāj: vien nelielā daļā pašvaldību ir izstrādāta cilvēkresursu stratēģija.
  • VK: Pašvaldības varētu ietaupīt, ja darbinieku skaitu noteiktu uz produktivitātes mērījumiem.
  • VK: Darbiniekus mērķtiecīgi nevada uz rezultātu sasniegšanu; trūkst individuāli sasniedzamo mērķu.
  • Darba izpildes plānošana un novērtēšana kļuvusi par formālu un apgrūtinošu procesu.
  • Konstatē dāsnas prēmijas pašvaldībās pērn; neatbilstošo praksi šogad turpina jaunais Ropažu novads.
  • Atklātas arī likumam neatbilstošu piemaksas un atlaišanas pabalsti; par to informēs KNAB.
  • VK padome lems par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norādīja, ka revīzijā vērtētas konkrētas iespējas cilvēkresursu vadības pilnveidei un arī pievērsta uzmanība tam, vai pašvaldības neturpina iepriekšējo pašvaldību neatbilstošās prakses. Revīzijā konstatēti trūkumi cilvēkresursu vadībā, kas ietekmējuši gan pareizu atlīdzības izmaksu, gan pašvaldību funkciju izpildi, piemēram, revīzijā konstatēti trūkumi ēku pārvaldībā.

Intervija ar VK padomes locekli Edgaru Korčaginu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Neskatoties uz to, ka Valsts kontrole pirms diviem gadiem publiskoja revīzijas ziņojumu par trūkumiem šajā jomā, salīdzinoši maz pašvaldību savus atbildīgos darbiniekus ir sūtījuši uz mācībām zināšanu un prasmju uzlabošanai, lai novērstu iepriekš konstatētos trūkumus un uzlabotu ēku pārvaldības praksi, norādīja VK.

"Revīzijā konstatējām trūkumus cilvēkresursu vadībā kā bijušajās, tā jaunizveidotajās pašvaldībās.

Aicinām pašvaldības turpmāk neatkārtot "vecās" un novērst konstatētās kļūdas, un maksimāli izmantot tās iespējas, kas radušās pēc ATR, tostarp nodrošinot reālajai situācijai atbilstošu cilvēkresursu vadību,"

sacīja VK padomes loceklis, norādot, ka cilvēkresursi ir organizācijas vērtīgākais resurss, un darbinieku zināšanas un prasmes ir būtisks priekšnoteikums gan funkciju kvalitatīvai izpildei, gan ekonomiskai rīcībai ar materiālajiem resursiem.

Cilvēkresursu vadības attīstības problemātiku pašvaldībās kopumā iezīmē arī VK revīzijā veiktā aptauja 36 pašvaldībās. Rezultāti atklāj, ka vien nelielā daļā pašvaldību ir izstrādāta cilvēkresursu stratēģija, savukārt 38% pašvaldību iestāžu personāla speciālistiem trūkst atbilstošas izglītības personālvadības jomā, lai gan šo darbinieku profesionālā kapacitāte ir izšķiroša atbilstošu cilvēkresursu vadības procesu veidošanā.

Revīzijā vērtēti šādi cilvēkresursu vadības elementi:

  • cilvēkresursu plānošana,
  • rezultātu vadība jeb darba izpildes plānošana un novērtēšana,
  • darbinieku atlīdzība,
  • mācību organizēšana darbinieku profesionālai pilnveidei.

Revīzijas izlasē iekļautas jaunizveidotās Aizkraukles, Augšdaugavas, Ķekavas, Limbažu, Madonas, Mārupes, Ropažu, Saldus, Tukuma un Valmieras novadu pašvaldības un atsevišķos jautājumos arī bijušās pašvaldības, kas veido jaunos Ropažu un Aizkraukles novadus.

VK uzskata, ka pašvaldības varētu būtiski ietaupīt resursus, ja nepieciešamo darbinieku skaitu noteiktu, balstoties uz produktivitātes mērījumiem.

Revīzijā sadarbībā ar ekspertu tika izstrādāta metodika, lai varētu savstarpēji salīdzināt datus par darbības rezultātiem 10 jaunizveidoto pašvaldību četrās to darba jomās un aprēķināt nepieciešamo darbinieku skaitu. Izmantojot metodiku, 10 pašvaldībās revidenti nepieciešamo darbinieku (slodžu) skaitu vērtēja četrās tipiskās pašvaldību darbības jomās – finanšu uzskaite, juridiskais atbalsts, civilstāvokļa aktu reģistrēšana un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana.

Pārvērtējot jaunizveidoto pašvaldību pieņemtos lēmumus par nepieciešamo darbinieku (slodžu) skaitu saskaņā ar produktivitātes tendencēm, pēc VK aplēsēm, revīzijas izlasē iekļautās jaunizveidoto novadu pašvaldības varētu plānot kopumā pat par 89 darbinieku slodzēm mazāk nekā šobrīd, tā ik gadu ietaupot 1,33 miljonus eiro budžeta izdevumus bruto darba samaksai.

VK strādāja kopā ar astoņu pašvaldību iekšējiem auditoriem. Revīzijas laikā arī deviņām citām ieinteresētajām pašvaldībām tika dota iespēja izmantot VK metodiku. Pēc revīzijas VK plāno pasākumus, lai nodotu uzkrāto pieredzi metodikas izmantošanā pēc iespējas vairāk pašvaldību pārstāvjiem.

Konstatēts, ka darbinieki netiek mērķtiecīgi vadīti uz rezultātu sasniegšanu. Pašvaldības nenosaka vispār vai nosaka neizmērāmus individuāli sasniedzamos mērķus, nosaka vienādas kompetences darbiniekiem dažādos amatos (piemēram, grāmatvedim un sabiedrisko attiecību speciālistam), kā arī trūkst izpildes prasību konkrētiem amata pienākumiem.

"Rezultātā darba izpildes plānošana un novērtēšana kļuvusi par formālu un nevajadzīgi apgrūtinošu procesu bez fundamentāla mērķa – vadīt darbiniekus labāku rezultātu sasniegšanai," skaidroja Korčagins.

Revīzijas laikā VK veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka attiecībā uz rezultātu vadību praktiski visās (35 no 36 pašvaldībām) pašvaldībās ir novērojama vienlīdz neapmierinoša situācija. Tikai vienas – Liepājas valstspilsētas – pašvaldības darbiniekiem tiek noteikti konkrēti un izmērāmi individuāli sasniedzamie mērķi, kā arī tikai vienā – Jelgavas valstspilsētas – pašvaldībā ir noteiktas konkrētas amata pienākumu izpildes prasības.

VK norādīja: pastāvot formālai pieejai darba izpildes plānošanā un novērtēšanā, nav skaidrs, par kādu rezultātu sasniegšanu darbinieki tiek atalgoti. Darba samaksas kā instrumenta mainīgās daļas (prēmijas, naudas balvas, piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti) mērķis ir motivēt darbiniekus sasniegt pašvaldībai un tās institūcijām svarīgus mērķus. Tomēr revīzijā konstatēts, ka trūkumi mērķu, amata prasību un kompetenču noteikšanā liedz pašvaldībām darba samaksas mainīgo daļu izmantot atbilstoši tās būtībai.

Dāsni līdzekļus prēmijām, naudas balvām un piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ir izlietojušas bijušās Garkalnes un Stopiņu novada pašvaldības, kas šobrīd veido jaunizveidoto Ropažu novada pašvaldību. Veicot padziļinātu šo pašvaldību atlīdzības prakses izvērtējumu, VK konstatēja 2021. gada pirmajā pusē vien nepamatoti iztērētu finanšu līdzekļu risku 154 700 eiro apmērā un neatbilstoši labai praksei izlietotus 47 300 eiro.

"Diemžēl formālā darba izpildes plānošanas un novērtēšanas pieeja tiek turpināta arī jaunizveidotajā Ropažu novada pašvaldībā, kurā konstatēti tie paši trūkumi (mērķu, amata prasību un kompetenču noteikšanā), kas apvienoto novadu pašvaldībās. Neskatoties uz pastāvošajiem trūkumiem, pašvaldība 2022. gada budžetā prēmijām un naudas balvām ir paredzējusi izlietot 400 000 eiro," norādīja Korčagins.

Revīzijā ir konstatēta arī Atlīdzības likumam neatbilstoša speciālo piemaksu u.c. vispārējo piemaksu un atlaišanas pabalstu piešķiršana 74 731 eiro apmērā. Par minēto VK informēs KNAB.

Tāpat VK padome lems par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanu, atbilstoši pilnvarām, ko paredz 2019. gada grozījumi Valsts kontroles likumā.

VK secinājusi, ka pašvaldībās kopumā trūkst mērķtiecīgas pieejas profesionālajai pilnveidei, un tas var radīt negatīvu ietekmi uz pašvaldības funkciju izpildes kvalitāti. Proti, mācības un attīstības pasākumi netiek organizēti, balstoties noteiktos mērķos, kas jāsasniedz, un uzlabojumos, kas nepieciešami. Turklāt uz mācībām sūta tikai mazu daļa darbinieku – lielākoties projektu vadībā, kancelejā/lietvedībā, finanšu/grāmatvedībā un izglītībā nodarbinātos.

"Šāda pašvaldību prakse nesekmē vienmērīgu personāla profesionālo attīstību un jau ir bijis iemesls  nekvalitatīvai funkciju izpildei. Pašvaldībām turpmāk vajadzētu mērķtiecīgāk un vairāk ieguldīt darbinieku profesionālajā pilnveidē," norāda Korčagins.

Valsts kontrole pēc revīzijas pašvaldībām cilvēkresursu vadības jomā sniegusi 14 ieteikumus, kas sekmēs pašvaldību funkciju izpildi un mērķu sasniegšanu. Ieteikumu ieviešanas termiņš ir 2023. gada 1. decembris.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti