ĪSUMĀ:
- Iespēja maģistriem studijas apvienot ar darbu atkarīga no augstskolas pretimnākšanas, norāda Studentu apvienībā.
- LU un arī citās Latvijas augstskolās maģistra studiju lekciju grafiki ir tādi, kur studijas apvienot ar darbu ne vienmēr ir viegli.
- Darba devēju konfederācija: augstskolām jāorganizē studijas tā, lai tās studenti var apvienot ar darbu.
- Lai maģistra studenti varētu vairāk laika veltīt mācībām, Studentu apvienība rosina palielināt stipendijas.
No darba uz lekcijām
Piektdienas vakarā īsi pirms sešiem Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātē joprojām rosība. Kamēr lielai daļai rīdzinieku jau beidzies darbs vai studijas un var doties uz mājām, šeit uz lekcijām ieradušies topošie vēstures maģistri. Liela daļa no tiem – uzreiz pēc darba.
"Es strādāju uz pilnu slodzi, no astoņiem līdz pieciem. Man lekcijas sanāk ceturtdienās, piektdienās ir pa vakariem, sestdienās pa dienu. Tā kā šajā ziņā īsti problēmu nav," saka Oskars.
Bet vēsturnieks Edgars stāstīja, ka strādā par vēstures skolotāju, tādēļ darbs beidzas jau pirms mācībām un visu var apvienot. Taču viņam ir pretēja pieredze no iepriekšējām studijām. "Tagad es studēju vēsturi, bet iepriekš studēju Juridiskajā fakultātē.
Salīdzinot Juridisko fakultāti ar vēsturi, varu pateikt, ka tieši juristos mācīties ir grūtāk un ir ļoti grūti apvienot ar jebkādu darbu vispār,” norāda Edgars.
Šādu problēmu novērojusi arī Latvijas Studentu apvienība (LSA). Tās vadītāja Justīne Širina piebilst, ka iespējamība maģistriem studijas apvienot ar darbu atkarīga no augstskolas pretimnākšanas.
"Ir augstskolas, kas atļaujas šo lekciju plūsmu veidot vakaros, kad lekcijas sākās sešos vai pusčetros. Ir augstskolas, kas organizē šo maģistrantūras studiju procesu piektdienās, sestdienās. Bet ir augstskolas, kas to vienkārši neņem vērā un organizē dienas laikā lekcijas. Un tad nu paņem un apvieno to visu," apdomātie liek Širina.
Dažādas prakses
Apskatot lielākās augstskolas – LU – maģistru lekciju grafikus, redzams, ka mācībām atvēlētie katrā fakultātē laiki ir dažādi. LU Studiju departamenta direktore Agnese Līgotne gan uzskata, ka lekciju grafiki tiek veidoti, lai pielāgotos vairākumam.
Daļā LU maģistra studentiem lekcijas sākas pēcpusdienā, taču ir tādas programmas, kur lekcijas ir katru darba dienu – piemēram, datorzinātnēs vai bioloģijā.
"Bet, jā, jāsaprot, ka visiem labs, lai arī kā tu censtos, nebūsi. Katram tas dzīves ritms ir citādāks.
Kāds var tomēr atprasīties uz tiem četriem. Es zinu, ka kādreiz ir sešos, vismaz tur, kur es studēju, bija, tad ir diezgan grūti nosēdēt. Bija līdz 21.30 tās nodarbības. un īpaši piektdienas vakarā bija īpaši jāsaņemas, lai varētu to pabeigt," atceras Līgotne.
Taču ne tikai LU, bet arī citās Latvijas augstskolās maģistra studiju lekciju grafiki ir tādi, kur darbs ar studijām ne vienmēr ir viegli apvienojams. Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) lielākā daļa lekciju ir darba dienās, nereti pat visu dienu.
"Ja students ir izvēlējies pilna laika studijas, viņš ir teicis, ka studijām veltīs visu dienu," uzsver RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis.
Viņš zina teikt, ka ir gadījumi, kad lekciju grafiki augstskolā pakārtoti studentiem, bet ir arī tādi, kas piemēroti laikiem, kad var tikt mācībspēks.
"Tur arī meklē to kompromisu, lai abas puses būtu apmierinātas un varētu viss notikt. Ir studenti, kas vēlas, lai nebūtu ilgi, visādas šīs vēlmes ir visām pusēm. Tad mēģina to vidusceļu arī atrast," skaidro Citskovskis.
Darba devēji: augstskolām jāpielāgojas
Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce gan norāda, ka strādāšana paralēli studijām daudziem maģistriem ir nevis izvēle, bet gan nepieciešamība. Daudzi par studijām maksā, stipendijas nav – ja arī ir, tad nepietiekamas. Arī darba piedāvājumu šobrīd esot daudz.
"Un tad ir jautājums, kā jaunieši 20-25 gadu vecumā var nestrādāt?
Un, ja augstskolas šo tendenci ignorēs un neorganizēs studijas tā, lai tās var apvienot ar darbu, tad gluži vienkārši studentiem būs grūti apvienot.
Vienlaikus augstskolas ir ieinteresētas paturēt studentus finansējuma dēļ, tādēļ tās pašas būs spiestas mazināt prasības, kā rezultātā būs mazāka augstākas izglītības kvalitāte,” uzskata Līce.
Darba devēji tādēļ uzskata, ka lekcijas ir jākoncentrē, nevis jāizdala dažas lekcijas pa vairākām dienām.
Vēlas lielākas stipendijas
LSA kā daļēju risinājumu tam, lai studenti varētu vairāk laika veltīt mācībām, ne darbam, redz lielākas stipendijas.
"Mēs esam par šo diskutējuši arī ar Saeimas deputātiem, un it kā jau viņa apzinās un saprot. Bet, lai paceltu kaut vai budžeta studentiem šīs stipendijas un lai viņa saņemtu katrs piektais, nevis desmitais, kā tas ir šobrīd.
Un, lai tā stipendija būtu 300 eiro, kas nav minimālā alga, bet tas jau ir vairāk nekā nekas, - lai gadā to nodrošinātu, tie ir četri miljoni no valsts budžeta,” izrēķinājusi Širina.
Taču šobrīd uz šādu soli valsts vēl neesot gatava.
Universitātes gan norāda, ka tās arvien vairāk plāno izmantot dažādus interaktīvos rīkus un lekcijas, lai nākotnē maģistra studijas būtu mazāk noslogotas. Augstskolu likums gan nosaka, ka maģistriem ik nedēļu jāapmeklē vismaz 12 mācību kontaktstundas.
