Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis būtu gatavi iestāties par ideju publiskot savu baznīcu finanšu pārskatus, bet Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs atbild izvairīgi. „Neredzu principālus šķēršļus, lai to varētu darīt, bet, ja runājam konkrēti, es neesmu pētījis šo jautājumu. (…) Ja pēc izvērtēšanas būtu redzams, ka tas ir nepieciešams, es esmu gatavs to darīt,” sacīja Latvijas katoļu baznīcas galva.
Saskaņā ar Latvijas četru lielāko reliģisko konfesiju sniegtajiem datiem, Latvijā ir 1,6 miljoni luterāņu, katoļu, pareizticīgo un baptistu. Lielākajai daļai no viņiem ir liegta iespēja iegūt informāciju par savu konfesiju finanšu situāciju Latvijā. Kopš 2006. gada Ministru kabineta noteikumi paredz, ka reliģisko organizāciju finanšu gada pārskati, kas iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā (VID), netiek nodoti Uzņēmumu reģistram un nav publiski pieejami.
LELB Revīzijas komisijas pēdējā ziņojumā esot minēts, ka, piemēram, Eiropas Savienības un Rīgas domes piešķirtais finansējums - no katra aptuveni 2 miljoni latu - Rīgas Doma atjaunošanai ir novirzīts citiem mērķiem. Daļēji no tā apmaksāta alga arī LELB arhibīskapam Jānim Vanagam, kurš teju pēdējā brīdī atteicās piedalīties diskusijā "Misija - ticība", savā vietā atsūtot LELB Liepājas bīskapu Brūveru.
Liepājas bīskaps skaidroja, ka šī Revīzijas komisijas slēdziena „dīvainā interpretācija” radusies tāpēc, ka komisijā ir nepieredzējušas personas. „Par Revīzijas komisijas ziņojumu jau ieinteresējās VID un izdarīja smalku pārbaudi, izsakot izbrīnu, ka kaut kas tāds ir varējis parādīties. (…) Nepieredzējusi mums ir tā Revīzijas komisijas pārstāve,” sacīja Brūvers. Uz piebildi, ka pēdējā laikā katru gadu LELB Revīzijas komisijas ziņojumos atklājoties daudz pretrunu, Brūvers par komisijas pārstāvjiem sacīja: „Kādus Sinode ievēl, tādus ievēl. Tās ir Sinodes vēlētas personas.”
