Vairāki desmiti jaunievēlēto deputātu vismaz 20 pašvaldībās atteikušies no mandāta. Šis skaitlis, iespējams, ir vēl lielāks, precīzu informāciju neviens neapkopo un neanalizē.
Viesītē, Garkalnē, Kandavā, Dobelē, Limbažos, Carnikavā, Olainē, Līvānos, Ogrē, Madonā, Amatā, Jaunpiegalgā, Inčukalnā, Ērgļos, Alojā, Krāslavā, Smiltenē, Saldū un Vecumniekos. Dažos novados mandātu nolikuši pa vienam deputātam, vairākos pa diviem, Bet Garkalnē un Viesītē katrā pa trim jaunievēlētajiem deputātiem.
Ērgļu novadā ievēlētā Agita Opincāne vairāk nekā desmit gadus strādā Jumurdas pagasta pārvaldē. Iedzīvotāji esot lūguši palikt vecajā amatā, tāpēc nolikusi mandātu.
"Jā, ir bijuši cilvēki, kas saka, ka ir gribējuši, lai es būtu deputātu sarakstos, jo viņi ir balsojuši ar tādu domu. Viņi ir vīlušies tādā ziņā, bet tad, kad es paskaidroju, ka jumurdieši bija ļoti sarūgtināti, kad bija skaidrs, ka esmu ievēlēta, ka man jāatstāj pārvaldes vadītājas amats, - tad viņi saprata situāciju," klāsta Opincāne.
Jaunbērzes pagasta pārvaldes vadītājs Raimonds Sīpols liek noprast, ka, iespējams, nebūtu nolicis mandātu, ja Dobeles novada domē nebūtu nokļuvis opozīcijā.
"Katrs karavīrs sapņo kļūt par ģenerāli. Tā kā vēlēšanu rezultāti ir tādi, kā ir, un partiju sistēma strādā tā, kā viņa strādā – pozīcija un opozīcija, un, tā kā mēs neesam vairākumā. (..)
Es, paliekot, turpinot strādāt pagasta pārvaldē, varu izdarīt daudz vairāk to, ko solījuši saviem vēlētājiem, nekā tikai sēžot deputāta krēslā," skaidro Sīpols.
Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Visvaldis Valtenbergs novērojis, ka lielai sabiedrības daļai ir pārāk aptuvens priekšstats par darbu pašvaldībā - cik daudz laika tas aizņem, ka ne visi darba devēji gatavi ļaut apvienot deputāta pienākumus ar esošo darbu, kā arī par deputāta atalgojumu, kas mazajās pašvaldības kādam var radīt vilšanos.
"Mēs nevaram izslēgt, ka atteikšanās var nākt par labu kādam, kas ir pieteikts no noteiktā saraksta, bet nav ievēlēts, nav sasniedzis nepieciešamo balsu skaitu. Arī šādas situācijas ir iespējamas," pieļauj Valtenbergs.
Taču lielas daļas mandātu nolikušo deputātu līdzšinējie amati skaidri norāda, ka jaunievēlētie ieņēmuši labi apmaksātus amatus pašvaldībā.
Daudzās pašvaldībās kandidējuši pašvaldību pārvalžu vadītāji, kā arī domju izpilddirektori, kas skaidri zinājuši, ka amatus apvienot neļauj likums.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) norāda, ka lielākajā daļā gadījumu pašvaldību vadītāji ietekmē darbiniekus, aicinot nākt sarakstā, lai gūtu papildu popularitāti sarakstam.
"Tomēr būt izpilddirektora amatā, tas dod iespējas ne tikai uzrunāt vēlētājus daudz biežāk nekā tiem cilvēkiem, kas domē nestrādā, bet ļauj piedalīties arī pasākumos, kad ļauj lepoties ar padarīto, gan arī domes laikrakstos izpausties. (..) Protams, ka tas nav godīgi pret vēlētāju, tāpēc es aicinu vērtēt ne tikai pašus šos cilvēkus, kas to dara, bet arī tās politiskās partijas," teica Eglīts.
Kandidēšanu vēlēšanās, apzinoties, ka ievēlēšanas gadījumā deputāta amatu neuzņemsies, likums neregulē.
