Pašlaik Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir vienlaikus gan sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja, gan visas elektronisko mediju nozares regulators. Jaunais likumprojekts iecerēts ar mērķi atbildību jomas sadalīt. Līdz ar likuma spēkā stāšanos sabiedriskos medijus uzraudzīs, to amatpersonas iecels un sabiedrisko pasūtījumu noteiks Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Savukārt NEPLP atliks visas nozares regulatora funkcija.
Likumprojektu izstrādājusi Kultūras ministrija, bet Saeimā virza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. 2017. gada nogalē likumprojekts Saeimā skatīts pirmajā lasījumā, taču tālākas virzības līdz šim laikam nav bijis. Tagad likumprojektam sola ātru virzību. Priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam atlikušas vēl 10 dienas.
Ļoti iespējams, Kultūras ministrijas sagatavotais projekts Saeimā piedzīvos būtiskas izmaiņas.
Ministrija rosināja un pirmajā lasījumā Saeima akceptējusi, ka turpmāk sabiedriskos medijus trīs valdes locekļu vietā vadīs viens ģenerāldirektors, kuru iecels Sabiedrisko mediju padome. Tāpat padome amatā apstiprinās ģenerāldirektora piedāvātu galvenā redaktora kandidatūru.
Savukārt padomes funkciju loks sašaurināsies tikai līdz ļoti vispārīga sabiedriskā pasūtījuma izstrādei.
Ministrija arī sola otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumu sabiedrisko mediju budžetu piesaistīt konkrētam iekšzemes kopprodukta rādītājam.
Taču galvenās diskusijas Saeimā gaidāmas, apspriežot Sabiedrisko mediju padomes sastāvu. Izanalizējot citu valstu pieredzi, Kultūras ministrija piedāvā, ka padomē darbosies deviņi locekļi: četrus iecels Saeimā pārstāvētās partijas, vēl četrus – nevalstiskās organizācijas, kas darbojas Ministru kabineta un nevalstisko organizāciju memoranda īstenošanas padomē, bet vienu – rektoru padome.
Sākotnēji, pārņemot Lietuvas pieredzi, Kultūras ministrija bija piedāvājusi, ka savu pārstāvi padomē izvirza arī reliģiskās organizācijas, taču pēc saņemtās kritikas no šī priekšlikuma atteikusies. Tagad ministrija atteikusies arī no likumprojektā iestrādātā piedāvājuma, ka savus pārstāvjus virza arī sociālie partneri – Darba devēju konfederācija un Brīvo arodbiedrību savienība.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (“KLPV LV”) arī vēlas likumā precīzāk atrunāt LTV valdes atlaišanas iespējas, kā arī iestrādāt iespēju atlaist padomi.
