Dienas notikumu apskats

ES vēstnieks Krievijā izsakās par bloka sankcijām pret Kremli

Dienas notikumu apskats

Vācijā apgriezienus uzņem sarežģītās koalīcijas sarunas

Deputāti atbalstīja Sabiedrisko mediju likuma iesniegšanu Saeimā

Sabiedrisko mediju likumu virza tālāk – skatīšanai Saeimā

Deputāti trešdien, 27. septembrī, atbalstīja Sabiedrisko mediju likuma virzīšanu apstiprināšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Pēc jaunā likuma paredzēts veidot atsevišķu – Sabiedrisko mediju padomi. Tā nodarbotos ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) pārvaldību. Tādā veidā tiktu atrisināts interešu konflikts līdzšinējā mediju uzrauga funkcijās. Pašreizējā – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) – vienlaikus gan pārrauga sabiedriskos medijus, gan, piemēram, soda tos pārkāpumu gadījumos.

Nozares pārstāvji un deputāti Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē pauda atbalstu Sabiedrisko mediju likuma virzīšanai apstiprināšanai parlamenta pirmajā lasījumā. Iesaistītie arī norādīja, ka līdz ar jaunā likuma izstrādāšanu arī virknē esošo likumu būs jāveic grozījumi.

Tāpat jaunais likums paredz, ka katrā no sabiedriskajiem medijiem būtu galvenais redaktors. Šobrīd iecerēts, ka šādu cilvēku izvirzīs medija vadītājs un ievēlēs jaunā – Sabiedrisko mediju padome. Tomēr LTV vadītājs Ivars Belte saskatīja risku, nosakot vienu par saturu galveno cilvēku.

"Ja no tāda praktiskā viedokļa, man ir bažas, protams, par to, ka ietekme no ārpuses uz vienu konkrētu cilvēku vai spiediens dažkārt jau arī [būtu]. Komisija runāja par dažāda spiediena izdarīšanu. Tas varētu būt daudz nopietnāks nekā, ja mēs runātu par vienu redakcionālo padomi, kas man būtu tuvāk," skaidroja Belte.

Tāpat sabiedrisko mediju vadītāji uzsvēra finansiālās neatkarības svarīgumu. Likumā paredzēts, ka budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkst būt mazāka nekā iepriekšējā gadā.  Arī jaunajā likumā paredzēts šis nosacījums. Taču pieredze rāda, ka tam sekoja ne vienmēr. Gan LTV vadītājs Belte, gan Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe uzsvēra, ka finansējuma jautājums ir ārkārtīgi būtisks.

"[Finansējumam] ir jābūt lielākam nekā iepriekšējā gadā, lai mēs varētu attīstīties, nevis skriet pakaļ mediju kaut kādām attīstības tendencēm Eiropā un pasaulē, bet iet soli pa solim, un finansējumam ir jābūt ar tendenci uz attīstību," sacīja Roķe.

"Es būtu ļoti laimīgs, ja mēs runātu par vienu īpašo likumu saistībā ar sabiedrisko mediju finansējumu. Es būtu ļoti gandarīts, ja šis finansējums nebūtu atkarīgs no kaut kādām kuluāru sarunām, bet tas būtu piesaistīts konkrētai likumdošanai," piebilda LTV vadītājs.

Tikmēr Kultūras ministrijā teica, ka uz otro lasījumu gatavos priekšlikumus sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, attiecīgi stiprinot arī finansējuma sistēmu.

Turpinot par finansējumu, - jaunās padomes darba nodrošināšanai ik gadu papildus būtu vajadzīgi 250 000 eiro. Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Līga Šulca tikmēr norādīja uz neskaidrībām saistībā finansēšanu.

"Mēs vēlamies vērst uzmanību uz to, ka no likumprojekta izriet, ka jaunā padome pārņemtu daļu no esošās NEPLP funkcijām. Līdz ar to, mūsuprāt, šis finansējums, kas jau šobrīd tiek plānots NEPLP, gan padomei, gan sekretariātam būtu sadalāms. Attiecīgi tās funkcijas, kas paliek NEPLP, finansējas no esošajiem līdzekļiem un, kas pāriet jaunajai padomei, tas arī finansējas no esošiem līdzekļiem, pārdalot attiecīgo finansējumu," sacīja FM pārstāve.

Deputāti aicināja precizēt jaunā likuma ietekmi uz valsts budžetu.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu deputāti cer pieņemt līdz Jāņiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti