Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Sporta studija

Nedzirdīgajiem

Province: «Lubānas lauvassirdis»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Miljards eiro un neredzamās tāmes»

Vai jāatklāj lielo būvobjektu tāmes? Pēta «Aizliegtais paņēmiens»

Pašvaldības un valsts iestādes būvniecības jomā ik gadu tērē vairāk nekā miljardu eiro no publiskās naudas, kas tiek samaksāta nodokļos vai kas ir nākusi no Eiropas Savienības. Būvniecības darbiem vienmēr tiek rīkoti atklāti konkursi, un tajos it kā tiek nodrošināta konkurence, tomēr līdz šim ir bijis ļoti daudz signālu, ka ne viss ir godīgi. Tam risinājums varētu būt tāmju publiskošana pēc konkursa noslēgšanās, bet būvnieki iebilst, ka tas kaitētu biznesam.

ĪSUMĀ:

Konkurences padome turpina izmeklēt būvnieku karteļa lietu par to, vai Latvijas lielākie uzņēmēji savā starpā nelikumīgi vienojās, lai mākslīgi sadārdzinātu pasūtījumu cenas. Joma izcēlusies arī ar korupcijas skandāliem, nodokļu nemaksāšanas un izkrāpšanas manevriem, kā arī savējo būšanu. 

Kā konkursos būvnieki var panākt sev vēlamu rezultātu?

Pastāv aizdomas, ka par būvniecības darbiem sabiedrība pārmaksā, kā arī par to, ka uzvaras konkursos nereti tiek nodrošinātas ar amatpersonu piekukuļošanu. To var slēpt vairākos veidos, kurus, iedvesmojoties realitātē, "Aizliegtais paņēmiens" apkopojis shēmās.

Pirmā shēma: Pašvaldībai nepieciešama jauna skola, aptuvenā cena 5 miljoni eiro. Tiek izsludināts konkurss, un tiek aprakstīti noteikumi jeb specifikācija, kā tieši skola jābūvē jeb ko pašvaldība vēlas. Tiek noteiktas arī pretendenta kvalifikācijas prasības, piemēram, kādai jābūt pieredzei, kādiem jābūt finanšu rādītājiem. Tālāk piesakās pretendenti, kuri sola dažādas cenas. Pašvaldībai vajadzētu izvēlēties lētāko, bet viņa piedāvājums vai nu neatbilst specifikācijai, vai arī tas nekvalificējas pēc kritērijiem. Specifikācijai, izrādās, atbilst tikai pats dārgākais piedāvājums.

Lai šādu shēmu realizētu, vajadzīgs draugs pašvaldībā, kas uzraksta īsto specifikāciju.

Ja par skolas celtniecību ir pārmaksāts, tad draudzīgo pašvaldības darbinieku var "atalgot" par viņa pūlēm. Nereti uzņēmēji jau pēc specifikācijas saprot, ka nav vērts tērēt laiku, jo konkurss uzrakstīts, lai uzvarētu konkrēts pretendents.


 
Otrā shēma labi lietojama atjaunošanas un renovācijas darbos. Piemēram, jāatjauno vecā skola. Tiek rīkots konkurss, kurā atkal ir specifikācija, kura gan šoreiz pat nav uzrakstīta konkrētam pretendentam. Konkursā piesakās vairāki pretendenti, un tiek izvēlēts uzņēmējs, kurš piedāvā zemāko cenu. Tomēr, kad skolu sāk renovēt, pēkšņi atklājas, ka pamati ir nopuvuši vairāk, nekā sākotnēji paredzēts, un tāme pieaug. Tādējādi tā vairs nav lētāka par citu uzņēmēju piedāvājumiem, kur ir veikli apieti. Tiesa, arī šajā gadījumā ir nepieciešams "draugs" pašvaldībā, kurš droši vien būs "jāapbalvo".

                
 
Trešā shēma, ko ir vērts realizēt lielākiem objektiem jeb treknākiem kumosiem. Nav daudz uzņēmēju, kuri var tikt galā ar lieliem objektiem, un trekno kumosu nemaz nav tik maz. Tādējādi uzņēmēji savā starpā sarunā, kurš pretendēs uz dārgāko objektu, kurš – uz lētāko. Tas, kuram pirmajā reizē tiek mazākais pasūtījums, nākamajā reizē dabūs lielāko. Šādai shēmai var būt "draugs" pie pasūtītāja, lai būtu drošība par uzvaru, bet var arī nebūt. Galveno lomu spēlē pašu būvnieku vienošanās, par ko pasūtītājs var arī nezināt.   

Shēmas var arī miksēt, lai neuzvar kādi pēkšņi pretendenti no malas. Proti, uzņēmējiem vienojoties savā starpā, kurš ko ņem, ir vērts parūpēties, lai pasūtītājs pareizi uzraksta specifikāciju. Uzņēmēja galvenā interese nav maksāt kādam kukuļus, bet gan tikt pie pasūtījuma ar pēc iespējas lielāku peļņu.

Kā notiek būvniecības tāmju uzpūšana? 

Iepirkumu speciālists, kurš vēlējās palikt anonīms, "Aizliegtajam paņēmienam" pastāstīja, ka būvnieki viegli var manipulēt ar strādājošo algu sadaļu, kā arī materiāliem, lai padarītu kopējo cenu lielāku.

"Visus darbus mēra cilvēkstundās. Stundu likme. Un katram darbam ir kaut kāds cilvēkstundu daudzums, kas ir jāpatērē, lai izdarītu.

To būtībā nekas tā stingri kā akmenī cirstu nekontrolē.

Un tur var izvērsties, cik grib, kā grib. Tā ir katra būvnieka kompetence, cik viņš tur ieliek iekšā tās cilvēkstundas un kāda darba samaksa par to stundu. Beigās sanāk, ka ir lielas algas tāmē piesolītas, ļoti daudzu cilvēku stundu, un beigās rezultātā ir strādājuši uz pusi mazāk cilvēku. Ir ļoti maz piemēru, kad konstatē šādas neatbilstības, kad, piemēram, cilvēkstundas ir ierakstītas par daudz – ka šādam darbam pietiek, teiksim, 10 cilvēku stundām, bet patiesībā ir ierakstītas 100," stāstīja iepirkumu speciālists.
 
Līdzīgi ir ar būvmateriāliem. "Nav, kas pasaka, ka šiem pamatiem, kas bija projektā, ir vajadzīgi 700 kubi betona, bet pēc tāmes ir sarēķināts tūkstoš kubi. Bet, ja pamati ir ielieti, būvuzraugs ir parakstījies, ir ierakstījis ciparu, kāds ir ieliets, neviens vairs nezina, kas tur apakšā ir ierakts, kas ir iebetonēts, cik daudz ir izlietots," norādīja speciālists.

Pēc viņa teiktā, arī iekārtu cenai neviens neseko: "Novērtēt, cik patiesībā tā iekārta maksā, var tikai aptuveni. Bet ar tiem ''aptuveni'' ne uz policiju, ne uz tiesu neaiziesi."

Tāmes varētu publiskot

Pēc iepirkumu speciālista domām, konkursa noslēguma tāmes būtu publiskojamas. Galvenais pluss – atalgojuma caurspīdīgumu, kas būtu vērsts pret aplokšņu algām. Proti, apakšuzņēmēji tad varētu redzēt, vai ģenerāluzņēmēja pasūtītājam sasolītais nonāk arī līdz viņiem.

Arī Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norādīja, ka tas varētu būtu ieguvums: "Pieļaujam, ka apjomīgu un dārgu valsts un pašvaldības publisko iepirkumu tāmju publiskošana stimulētu būvniecības nozari pašsakārtoties. Brīvi pieejama informācija varētu palīdzēt pašiem uzņēmējiem izvērtēt situācijas un informēt iestādes par iespējamām neatbilstībām. Vienlaikus uzsveram – izšķiroties par risinājumu, kurš ļautu publiskot iepirkumu tāmes, nopietni jāskata un jāvērtē sabiedrisko un komercinterešu samērojamība."

Uzvarētāja tāmes atklāšanu atbalsta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Tāmēšanas projektu vadītājs Ēvalds Jasāns uzskata, ka nekā slēpjama tāmēs nav. Pēc konkursa tās varētu atklāt.

Viņš norādīja, ka tāme ir finanšu dokuments un būvniecības līguma neatņemama sastāvdaļa, bet tāmē netiek atspoguļota tehnoloģija, kādu izmantos konkrēts būvnieks. Tajā tiek atspoguļotas tikai cenas, kuras katrs no pretendentiem iekļauj jau esošajā tāmes matricā. "Tātad tad, kad ir iepirkums, mums ir iepirkuma dokumenti. Starp šiem dokumentiem ir arī tāmes matrica jeb tāmes sagatave. Ko dara pretendents? Viņš vienkārši ņem un aizpilda ailītes. Tātad – laika norma būs tāda, darba samaksas likme tāda, būvizstrādājuma vienības cena tāda, mehānismam tāda. Viss.

Kādus mehānismus viņš izmantos? Kādas būs brigādes? Kā viņš to nodrošinās? Par to nav ne vārda tāmē," stāstīja Jasāns.

Pēc viņa teiktā, no tāmes varētu pateikt, ka izmaksas ir pārāk lielas.
 
Kā svarīgāko Jasāns izcēla pasūtītāja atbildību – proti, līdz ar būvprojektu ir jābūt pēc iespējas precīzākai tāmei, jo nereti jau šajā posmā mēdz būt sadārdzinājumi.

Pēc Jasāna domām, ir jābūt vairāk būvniecības tāmju inženieriem. "Arī obligāti jāpiesaista būvniecības tāmju inženieris tieši jau projektēšanas stadijā, kad tikai projekts top. Un šai personai jābūt pasūtītāja pusē," viņš uzsvēra. 

To, ka tāme jāatklāj, norādījušas arī divas tiesas. "Aizliegtais paņēmiens", kā arī Rīgas domes deputāts Valters Bergs (Jaunā konservatīvā partija) vērsās tiesā, lai tiktu atklāta Mežaparka estrādes tāme. Žurnālisti redzēja, ka konkursā nav uzvarējis lētākais piedāvājums, kā arī ir palielinājušās kopējās izmaksas.

Tiesa abos gadījumos lēma, ka tāmes jāatklāj. Abās lietās tiesneses atsaucās uz Informācijas atklātības likumu, norādot, ka informāciju par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem sabiedrība ir tiesīga zināt. Abas arī atzīst, ka būvniecības tāme, ar ko tiesa ir iepazinusies, ir atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju un pilnsabiedrības jeb būvuzņēmēju komercnoslēpumu, bet tiesības uz komercnoslēpumu nav absolūtas – tām ar tiesību normu sabiedrības interesēs var noteikt samērīgus ierobežojumus. Izrādās, ka būvnieki tiesā nav mācējuši paskaidrot, kas viņiem draud, ja tāme tiks atklāta. Būvnieki galvenokārt uzsver, ka nedrīkst atklāt cenu, tomēr jāņem vērā, ka cenas, kas bijušas aktuālas iepriekš, šobrīd tādas vairs nav.

Būvnieki bažījas par komercnoslēpumu

Būvnieki tiesas lēmumu par Mežaparka estrādes būvniecības tāmes atklāšanu ir pārsūdzējuši. Uzņēmumi "LNK" un "RERE" paziņojumā medijiem norādīja:

"Profesionāli tāmētāji no konkurentu detalizētajām tāmēm bez īpašām grūtībām ir spējīgi izsecināt konkrētā uzņēmuma komercnoslēpumu saturošu informāciju, tostarp, informāciju par attiecīgā uzņēmuma zinātību, procesu vadību, cenu politiku un citiem būtiskiem uzņēmuma darbības aspektiem. Minētā informācija ir zināšanās balstītas ekonomikas stūrakmens, kuras nepienācīga aizsardzība no valsts puses nenovēršami novedīs pie inovāciju un attīstības būtiskas sabremzēšanās.

Rezultātā daudzi uzņēmēji turpmāk vienkārši atteiksies no dalības publiskajos iepirkumos, tādējādi mazinot iespēju pasūtītājiem iegūt potenciāli labākos piedāvājumus."

Galvenā motivācija sprieduma pārsūdzēšanai esot nepieļaut bīstama precedenta rašanos, kas var atstāt negatīvas sekas uz Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.

Uzņēmumu pārstāvis Valdis Koks uzsvēra, ka neprofesionāļiem tāmes neko neizteiktu, bet profesionāļi tās varētu "iztulkot":

"Nu, viennozīmīgi es šobrīd esmu tajā tajā pozīcijā, ka tāmju ekonomiskās daļas, kas ir lokālās tāmes, nav publiskojama informācija, jo, pirmkārt, profesionāļi to var izmantot savās interesēs — konkurenti un citi profesionāļi. Otrām kārtām, neprofesionāļi, teiksim tā, no šīs informācijas pilnīgi neko nevar iegūt un var mēģināt neprasmīgi veikt un izdarīt dažnedažādus secinājumus."

Rīgas dome plāno tāmes publiskot

Rīgas dome sliecas turpmāk tāmes publiskot. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!/Progresīvie") norādīja, ka pašlaik ir visi priekšnosacījumi, lai to izdarītu. Pēc viņa domām, tiesas lēmums saistībā ar Mežaparka estrādi ir pietiekams juridisks lēmums, kurš skaidri un gaiši pasaka: "drīkst publicēt tāmes".

Pēc Staķa teiktā, tam vajadzētu būt iekļautam konkursa nolikumā, lai pretendenti, kas piedalās konkursos, zina, ka pēc darba veikšanas šīs tāmes būs pieejamas arī publiski. Vēl būs jāvienojas, cik drīzā laikā pēc konkursa tāmes ir publiskojamas. Drīz tas būšot skaidrs.

"Jo ātrāk, jo labāk. Mums priekšā daudz būvniecības procesu, kas būs saistīti gan ar fondiem, gan arī citām investīcijām, kas Rīgā ieplūdīs. Tāpēc es vēlētos, lai šis jau notiktu atklāti un redzami. Tas faktiski ir mēnešu jautājums. (..) Kaut vai tas pats "Rail Baltica" projekts, kas šobrīd ir spēkā, būs vairāki simti miljonu.

Protams, ka sabiedrībai būtu jābūt drošai, ka šie, kas lielā mērā ir sabiedrības naudas līdzekļi, tiek izlietoti godprātīgi un godīgi," stāstīja Staķis.

Pārējās Latvijas lielākās pašvaldības ir vai nu nogaidošas, vai drīzāk saka "nē". Liepājā uzskata, ka, ja tāmes publiskos, būs slikti.

"Tad ir jāmaina kardināli pilnīgi visa likumdošana, kas ir saistīta ar būvniecības procesu, un arī ar iepirkumu procesa regulējumu, pilnīgi visa. Pie tāmēm ir otra lieta, kas varbūt ir tāda – pilnīgi iespējams, ka šāds regulējums, ka tāmes ir pilnīgi publiski pieejamas, izraisījis neskaitāmus tiesvedības procesus. Šāds regulējums varētu pie esošā pašreizējā regulējuma pilnībā torpedēt būvniecības procesu, kas saistītas ar valsts pašvaldību iepirkumiem," stāstīja Liepājas izpilddirektora vietnieks būvniecībā Didzis Jēriņš.

Jelgavā norādīja, ka vajadzīgs lēmums no augšas.

"Es domāju, ka šeit būtu viela tieši sarunām gan valdībai, kas tomēr dod projektus likumiem, uzņēmējiem un pašvaldībām, lai šajās trīspusējās sarunās arī par to vienotos. Jo galu galā tās ir uzņēmēju intereses, un pašvaldībai, mums, jau nebūtu nekādu iebildumu šīs tāmes publiskot. Mums jau vēl tieši labāka šāda situācija. Lai visi cilvēki redz, pārliecinās, ka te nekas nav slēpjams, ir caurspīdīgs," stāstīja Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.
 
Daugavpilī tēma neesot aktuāla. "Daugavpils pašvaldībā šāda saruna mums arī domes vadības līmenī nav bijusi, jo nav bijis arī sūdzību. Daudzi deputāti, kas pārstāv iedzīvotāju intereses, protams, interesējas par šīm izmaksām. Un mēs viņiem sniedzam šo informāciju. Līdz ar to, ja šāds jautājums būs patiešām aktuāls Daugavpilī, tad, protams, ievērojot visas likumiskās normas, mēs attiecīgi rīkosimies," sacīja Daugavpils domes izpilddirektore Sabīne Šņepste.
 
Jūrmalā savukārt norādīja, ka sabiedrībai no tāmēm nebūšot nekādas jēgas.

"Pašvaldībai nesagādā nekādas tehniskas grūtības publicēt šāda veida, ja runā konkrēti par būvniecības tāmēm. Cits jautājums, ko paši komersanti saka? Piemēram, tajās pašās tāmēs ir, kā es teicu, ļoti daudz informācijas, un vēl jo vairāk, – ko tas dos? Ko tad šī informācija sabiedrībai dos? Kādu mēs viedokli no sabiedrības gribam saņemt? (..) Es nedomāju, ka šis ir tas jautājums, kas varētu kaut kādā veidā padarīt, mazināt karteļu riskus un tādas citas lietas. Tas ir tāds mans personīgais viedoklis. Es neredzu, kādu ieguvumu tas dotu sabiedrībai," norādīja Jūrmalas pilsētas pašvaldības izpilddirektors Edgars Stobovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt