Lai uzzinātu, ko vīrieši domā par veselīgu dzīvesveidu, Latvijas Radio viesojās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) - vietā, kur strādā daudz vīriešu. Par saviem veselības rādītājiem ugunsdzēsēji-glābēji, pārsvarā vīrieši, ir labāk informēti par daudziem šajā valstī. Viņiem ik gadu jāiziet obligātās veselības pārbaudes.
Puiši no Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas ceturtās maiņas gatavi dalīties domās par veselīgu dzīvesveidu: "'Pīpējuši ir visi, vairāk vai mazāk. Vienkārši cilvēki laika gaitā ir iemācījušies kaut kā atmest." "Dzīvesveids - tas ko mēs ēdam. Nav runa tikai par smēķēšanu vai dzeršanu, bet arī par tiem pašiem enerģijas dzērieniem.
"Piemēram, man katru dienu ir treniņi vismaz divas stundas - kaujos un dejoju. Tiešā vārda nozīmē, esmu instruktors cīņās bez noteikumiem un deju skolotāj," saka ugunsdzēsējs Nauris Ivanovs. Viņš ir viens no retajiem, kurš arī pirms dienesta regulāri apmeklējis ārstus: „Vispār centos vismaz reizi gadā iziet pašam priekš sevis, lai zinātu. Sākot no sirds, beidzot ar visām asinsanalīzēm un tā tālāk"
Nauris neslēpj, ka aptuveni reizi divos-trīs gados apmeklē arī urologu, kura apmeklējums nav iekļauts obligātajās pārbaudēs. „Mēs esam visi pieauguši cilvēki. Atvainojiet, agri vai vēlu vienalga nākas labāk aiziet pārbaudīties un būt drošam, ka ar tevi viss ir kārtībā," saka ugunsdzēsējs.
Tiesa, ārsti te teiktu, ka vidējais Latvijas vīrietis tik varonīgus lēmumus nepieņem, bet cieš klusējot. Arī pie jaunā urologa Daiņa Vorpa Vidzemes slimnīcā vīrieši pēc palīdzības nereti ierodas jau pārāk vēlu. „Paskatoties, cik daudz atnāk uz pieņemšanu, apmēram no 100-150 vīriešiem ir viens, kas atnāk un pasaka - dakter, ar mani viss ir kārtībā, ar mani viss ir labi, tikai paskatieties analīzes un izmeklējumus, man sūdzību nav," stāsta ārsts. Pārējiem jau ir vai nu nopietnas grūtības ar urinēšanu, vai parādījušās asinis urīnā vai arī iesāpas niere.
Dakteris Vorps norāda, ka tāpat kā mašīnai reizi gadā jāiziet apskate, arī vīrietim vecumā pēc 45 gadiem vajadzētu iziet regulāras pārbaudes. „Viennozīmīgi ir tas - ja šie cilvēki nāktu laikus pie ārsta, ar audzējiem mūsdienās nevajadzētu nomirt. Tos varētu visus izārstēt. Tikai jautājums, vai laikus atnāks."
„Un jautājums, vai vīrietis ir egoists vai viņš nav egoists. Vai viņš grib redzēt pieaugam savus bērnus ilgi vēl un vai grib redzēt pieaugumam savus mazbērnus," saka ārsts.
Novembrī visā pasaulē atzīmē Ūsu mēnesi, pievēršot uzmanību vīriešu veselībai, arī uroloģisko slimību savlaicīgai diagnostikai un ārstēšanai. Arī Latvijā vairākās medicīnas iestādēs novembrī var veikt analīzes bez maksas. "Jo nav noslēpums, ka Latvijā vīrieši dzīvo desmit gadus mazāk nekā sievietes. Sanāk, ka mūsu sievietes pēdējos desmit gadus staigā pa teātriem un kino vienas vai brauc ekskursijās. Lai tāda situācija nebūtu, mēs gribam palīdzēt sievietēm tos vīriešus saglabāt ilgāk," urologs Egils Vjaters no Latvijas urologu asociācijas.
Ārsts atgādina skarbo statistiku - arvien vairāk jaunu cilvēku slimo ar prostatas audzēju un aptuveni puse vīriešu pie ārstiem vēršas novēloti. Salīdzinājumam, vidēji Eiropā, īpaši Skandināvijā - ielaisto gadījumu ir vien 10%.
"Ir, protams, zināms, ka vīrieši citādāk izturas pret savu veselību" Rīgas Stradiņa universitātes lektors sociālantropologs Klāvs Sedlenieks stāsta par valdošajiem stereotipiem par rūpēm par veselību. „Tāda stereotipiskā attieksme, ka vīriešiem galvenais ir galva, saprāts un domāšana, nevis ķermeniskais - cilvēka esamības dabiskā puse. Sievietes ir tās, kuras, lai ar to ņemas. Mēs, vīrieši - domāsim. Ne tikai, mēs vīrieši, bet sabiedrībā tāds uzskats mēdz būt," skaidro antropologs.
Sedlenieks norāda, ka atzīt problēmas ar veselību nereti vīriešiem nešķiet vīrišķīgi: „Vīrišķīgi būtu pārvarēt šīs grūtības, pagaidīt, paciesties. Tas ir tas, ko vīriešiem augot māca - pārvarēt dažādas grūtības, un, ja tev kaut kas sāp, neuztraucies, pagaidi, nomierinies, gan jau pāries. Attieksme pret dažādām kaitēm, iespējams, ir līdzīga. Ja sāp kaut kas - es labāk pacietīšos pagaidīšu, nevis tā kā ņuņņa uzreiz pie daktera skriešu."
Sedlenieks norāda, ka attieksmes maiņa nāk līdz ar informāciju - arī no masu medijiem. Viņš atgādina, ka sievietēm domāto dzīvesstila žurnālu ir daudz vairāk, turklāt vīriešiem domātie daudz mazāk runā par veselību. Maz ir arī uz vīriešu auditoriju mērķētu sociālo kampaņu kaut vai, piemēram, par sirds un asinsvadu slimību laikus pamanīšanu.
