Ir trīs lietas, kas svarīgas uzņēmējdarbībā, bet politikā tās ir vēl svarīgākas – spēja pārliecinoši runāt par Latvijas interesēm Rietumu telpā, spēja diplomātiski un integrējoši runāt ar Austrumiem, kas vienmēr būs mūsu valsts kaimiņi, un spēja motivēt sabiedrību,” atzina Uldis Pīlēns.
Uzņēmējs uzskata, ka Latvijas valsts iedzīvotājiem pietrūkst izpratnes par to, uz kurieni tiek virzīta valsts. Viņaprāt, vizionārisms, kas šobrīd palicis novārtā, ir partiju uzdevums.
Izvēloties Valsts prezidentu, Uldis Pīlēns valsts amatpersonām iesaka "nekārtot aizmugures notikumus", bet gan saprast, kuras no valsts autoritātēm spēj Latvijas sarežģītajā un mainīgajā situācijā sabiedrībai norādīt pareizo attīstības virzienu, vienlaicīgi saglabājot nostāju pret Rietumiem un pietiekamu diplomātiju attiecībās ar Austrumiem, un, pats galvenais, iedvesmojot Latvijas sabiedrību.
Konkrētus uzvārdus uzņēmējs nesauc, taču atzīst, ka redz Latvijas sabiedrībā cilvēkus, kam piemīt iepriekš minētās spējas.
Jaunā ģeopolitiskā situācija uzliek milzīgu atbildību partijām - prezidenta izvēle jāveic daudz atbildīgāk, jo gadījumā, ja atkārtosies līdzīgi scenāriji kā iepriekš, uzticības līmenis partijām var kristies līdz kritiskam līmenim, kas var apdraudēt situāciju valstī,” brīdināja Pīlēns.
Viņš gan uzsvēra, ka nekaunas par to, ka savulaik piedalījies kuluāru sarunās, kuru rezultātā ievēlēta Vaira Vīķe–Freiberga.
“Arī no tādas taktikas var iznākt labs rezultāts, taču tad šajās sarunās nedrīkst dalīt amatus, bet gan tikai izvēlēties labāko kandidātu,” teica Pīlēns.
Nesen ziņots, ka Uldis Pīlēns šajā gadā atstājis “UPB holdings” valdi, lai darbotos kā uzņēmuma statēģiskais padomdevējs. Arī viņa paša vārds savulaik izskanējis, runājot par prezidenta amata kandidātiem. Šobrīd Pīlēns noliedz, ka kāda no partijām būtu viņu uzrunājusi prezidenta kandidātam amatam. Pīlēns pieļauj iespēju darboties akadēmiskajā vidē, daloties ar pieredzi, kas gūta, veidojot savu uzņēmumu.
Runājot par iespēju atkal darboties politikā, kādreizējas Tautas partijas dibinātājs atzīst, ka šobrīd Latvijā nav tādas partijas, kas atbilstu viņa konservatīvajiem uzskatiem.
“Eiropas populisms - vai tas būtu labējais vai kreisais populisms - ir drauds koptelpām, ko saucam par Eiropas Savienību un Eiropas tradicionālo vērtību kultūru. Tā ir nelaime, ka partijas nepieturas pie savām ideoloģiskajām vērtībām,” uzskata Pīlēns.
Jau ziņots par partiju vienošanos, ka līdz 19.maijam, kad oficiāli jāiesniedz Valsts prezidenta amata kandidāta vārds Saeimas kancelejā, lai par viņu varētu notikt balsošana, rīkos diskusijas ar sabiedriskajām organizācijām, lai apspriestu prasības prezidenta amata kandidātiem un arī iespējamās kandidatūras.
Pašreizēja prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beidzas jūlija pirmajā pusē, taču nākamā prezidenta vēlēšanas notiks jūnija sākumā. Iepriekš viņš solīja, ka par savu lēmumu, vai kandidēt prezidenta vēlēšanās, paziņos ne ātrāk kā aprīlī.
Prezidenta amata kandidāta vārdu šobrīd skaidri nosauca vien Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - tā virzīs partijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Pārējās partijas joprojām domā. Savu kandidātu varētu virzīt arī „Saskaņa”, bet „No sirds Latvijai” (NSL) gan sola izvēlēties no citu partiju piedāvājuma.
ZZS paudusi atbalstu pašreizējam prezidentam Andrim Bērziņam, kurš gan vēl nav apstiprinājis savu kandidēšanu uz otro termiņu.
Nacionālajai apvienībai pagaidām nav konkrēta kandidāta prezidenta amatam. Tiek izvērtēta Egila Levita kandidatūra, taču nav pieņemts galīgs lēmums.
