Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri, sākoties Krievijas karadarbībai pret Ukrainu, drošības apsvērumu dēļ bija spiesti doties bēgļu gaitās uz Latviju, varēs turpināt studijas un zinātnisko darbību Latvijā. Viņiem būs iespējas saņemt tādu pašu valsts atbalstu studijām, kāds ir studējošajiem Latvijā vai pētniekiem jau esošajās pētniecības sadarbības programmās.
Visu studiju līmeņu studējošie, kas uzņemti Latvijas valsts vai privātajās augstākās izglītības iestādēs (t.sk. koledžās), varēs saņemt stipendiju 140 eiro apmērā no uzņemšanas dienas līdz semestra beigām šā gada 30. jūnijā. Ukrainas studentu iepriekšējo izglītības dokumentu atzīšana un studentu uzņemšana atbilstošā studiju programmā angļu vai latviešu valodā ir pašu augstskolu kompetencē.
Solidarizējoties ar Ukrainas akadēmisko kopienu, Zinātnisko institūciju reģistrā esošās Latvijas zinātniskās institūcijas var nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Ukrainas pētniekiem vai piedāvāt stažēšanos savā institūcijā. Ja zinātniskā institūcija piedāvā Ukrainas pētniekiem stažēšanos (nesaņemot atalgojumu), valsts nodrošinās pētniecības stipendiju zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai 900 eiro mēnesī līdz šā gada 31. augustam.
Balstoties uz šobrīd bēgļu atbalsta centros izrādīto interesi par augstākās izglītības iegūšanas un zinātniskās darbības turpināšanas iespējām Latvijā,
prognozēts, ka stipendijas varētu saņemt ap 600 studentu un 60 pētnieku no Ukrainas.
Lai mazinātu administratīvo slogu, valsts atbalsts tiks integrēts jau esošajās atbalsta sistēmās. Stipendiju fondu līdz 522 000 eiro apmērā administrēs Valsts izglītības attīstības aģentūra.
Valsts atbalsta mehānisms augstākās izglītības un zinātnes jomā Ukrainas civiliedzīvotājiem nākamajam akadēmiskajam gadam ir izstrādes procesā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
