Timurs un viņa mamma Natālija Latvijā ieradās pirms nepilnas nedēļas no Rubižnes, kas ir pilsēta Ukrainas austrumos. Latvijas Televīzija ar abiem satikās pie Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centra Vecrīgā, kur mamma ar dēlu pieteikušies pabalstiem, vīzām un skolai, kurā Timurs varētu pabeigt vidusskolu.
"Man vidusskolā šis ir pēdējais gads, gatavojos iestāties universitātē. Taču sākās karš un mums nācās pamest mūsu pilsētu un valsti. Pašlaik nav skaidrs, kur es varēšu studēt. Kā lai es tagad saņemu vidējās izglītības diplomu, lai mani kaut kur vispār uzņemtu?" vaicāja Timurs.
Par Ukrainas skolēnu labo sagatavotību un motivāciju pozitīvas atsauksmes sniegušas vairākas skolas, turklāt Timurs savām sapņu studijām jurisprudencē gatavojies pēdējos četrus gadus. Saņēmis pirmo vietu tiesību zinātnes olimpiādē Rubižnē un trešo vietu visā apgabalā. Dēla izglītībā, apmaksājot privātstundas, ieguldīts daudz.
"Pats svarīgākais ir dabūt vidējās izglītības atestātu, apliecinājumu par to, ka viņš to ir ieguvis.
Šobrīd mums nav pat pirmā semestra sekmju izraksta. Sāka pilsētu bombardēt, skolā nav ieviests elektroniskais žurnāls.
Un viņam faktiski nav pierādījumu par savām sekmēm, savām zināšanām šī gada laikā. Kā mums šodien paskaidroja atbalsta centrā – atestātā viņš saņems atzīmes par atlikušajiem diviem mēnešiem," teica Natālija.
Tomēr neskaidru jautājumu abiem vēl ir daudz – vai puisis saņems vidusskolas atestātu? Vai tiks pielaists eksāmeniem tik īsā laikā? Un vēl viena neskaidrība – par finansējumu. Ja Ukrainas bēgļus varētu uzņemt Latvijas studiju programmās, tad aizvien neatbildēts ir jautājums par to, vai valsts varētu finansēt kādas studiju vietas, vai – cik lielā mērā to varētu darīt arī pašas augstskolas?
"Par rudeni domājot, tur šobrīd tā neskaidrība ir vislielākā, jo nav skaidri nekādi atbalsta mehānismi. Universitātei pašai, protams, ir kaut kāda zināma kapacitāte," teica Latvijas Universitātes (LU) Studentu servisa direktors Jānis Saulītis.
Gan LU, gan Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) jau ir studenti no Ukrainas, kuri pašlaik apgūst studiju kursus viesstudentu statusā un risina jautājumus par pilnvērtīgu studiju turpināšanu septembrī. Tiesa, komentējot Timura gadījumu, abās universitātēs norādīja – ka vēl gaidot konkrētību no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) puses.
"Tas ir kopīgs darbs, kāda būs šī pāreja, kurš iedos vidusskolas diplomu un tamlīdzīgi. Bet tas vēl šobrīd pagaidām ir procesā kopā ar Izglītības ministriju un pārējām iesaistītajām institūcijām, lai zinātu konkrēti, kā šo pirmā kursa piedāvājumu nodrošināt," sacīja RSU Ārvalstu klīnisko studiju vadītāja Ieva Lejniece.
Nupat apkopotie, aktuālie dati rāda – pašlaik 12. klasēs Latvijā mācās 50 izglītojamie no Ukrainas. Visus šos skolēnus no eksāmeniem atbrīvošot, un Ministru kabinetā drīz virzīšot noteikumus, kas Ukrainas pilsoņiem paredzēšot citādu uzņemšanas kārtību Latvijas augstskolās.
"Visi šie skolēni ir atbrīvoti no valsts gala pārbaudījumiem, tas nozīmē, ka tie skolēni iegūs priekšmetu atzīmes un šajā gadījumā ir jau atstrādāta pieeja, kādā veidā šādus skolēnus jeb topošos studentus arī uzņemt augstskolās. Tātad, balstoties uz šiem gala vērtējumiem mācību priekšmetos," skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.
Atestātu izsniegšot tā Latvijas skola, kuru jaunieši pabeigs.
Ministrija tuvākajā laikā informēšot arī Latvijas augstskolas par īpašo uzņemšanas kārtību un iespējām finansiāli atbalstīt šos studentus.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
