Ukrainas bēgļiem Latvijā darba piedāvājumu netrūkst, bet var būt problēmas ar dzīvesvietu

ĪSUMĀ:

• Visas izmaksas saistībā ar bēgļu uzņemšanu šobrīd lielā mērā guļas uz katras valsts budžetiem.
• Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā pieejama vienreizēja palīdzība un arī ikmēneša atbalsts.  
• Tiesa, piemēram, Rīgā Ukrainas bēgļiem dzīvesvieta ar ēšanu šobrīd plānota tikai trīs mēnešus.
• Šobrīd valstī ir vairāk nekā 7000 darba vakanču, kas mērķētas tieši cilvēkiem no Ukrainas.
• Interesē ukraiņu nodarbināšana pārtikas ražošanā, tirdzniecībā, veselības un sociālajā aprūpē.
• Uz konsultācijām NVA bijuši ap 1600 ukraiņu; "nodarbinātības" pabalstam pieteikušies 313.
• Organizācija: Priekšā būtiski izaicinājumi, kā bēgļiem varēs nodrošināt mājokli pēc 90 dienām.
• Eksperiments: Vien divi no 10 dzīvokļu saimniekiem gatavi izīrēt mitekli Ukrainas bēgļiem.     

Kā palīdz bēgļiem

Visas izmaksas saistībā ar bēgļu uzņemšanu šobrīd lielā mērā guļas uz katras valsts budžetiem. Kādu atbalstu Latvija šobrīd nodrošina bēgļiem no Ukrainas, cik ilgs tas būs, vai un kādi riski pēc tam? Lai to saprastu precīzāk, "Aizliegtais paņēmiens" (AP) modelēja situāciju ar mammu un diviem bērniem, kas ieradušies Latvijā.

• Vienreizēja palīdzība.

1. Krīzes pabalsts 272 eiro – par vienu pieaugušo un 190 eiro par katru bērnu.

2. Katram dāvanu karte 50 eiro vērtība no nevalstiskās organizācijas "Ziedot.lv", kurā cilvēki un uzņēmumi saziedojuši naudu bēgļu atbalstam. Ar šo dāvanu karti dažādos veikalos, piemēram, var iegādāties pārtiku.

3. 20 braucieni Rīgas sabiedriskajā transportā. (Pieaugušajam viens brauciens 1,15 centi, 20 braucieni – 23 eiro).

Tātad mammai ar diviem bērniem kopā – 825 eiro, bet tas viss vienu reizi.

• Ikmēneša atbalsts.

1. Uzreiz visi atbraukušie tiek pie mobilās telefona kartes, ko piedāvā gan LMT, gan "Bite", gan "Tele2". Tarifu plāni operatoriem nedaudz atšķiras, bet dāsni. Piemēram, LMT piedāvā bezmaksas zvanus Eiropas Savienībā, arī uz Ukrainu, un vēl arī bezlimita interneta lietošana. Latvijas iedzīvotājam, AP lēš, tas vidēji varētu maksāt aptuveni 25 eiro mēnesī.

Un šādu summu kā atbalstu "Aizliegtais paņēmiens" paredz arī mammai no Ukrainas. Tiesa, šeit atruna, ka tas spēkā trīs mēnešus.         

2. Ģimenei, kurai nav ienākumu un šobrīd vēl nav darba, pienākas garantētais minimālās iztikas pabalsts (GMI) jeb GMI 109 eiro par pieaugušo, 76 eiro par katru bērnu. Kopā mēnesī tātad 261 eiro.

3. Vēl ir ģimenes valsts pabalsts par bērniem. Un par diviem – 100 eiro mēnesī.

4. Pārtikas, kā arī higiēnas un saimniecības preču pakas, ko par Eiropas Savienības naudu organizē Sabiedrības integrācijas fonds. Nolemts, ka vienam cilvēkam trijos mēnešos – divas pārtikas pakas, katra par 16,43 eiro, un viena higiēnas un saimniecības preču paka – 7,62 eiro. Vidēji mēnesī uz trim cilvēkiem tas izmaksā ap 40 eiro.  

5. Ēšana un dzīvesvieta. Par šo ir atsevišķi valdības noteikumi. Galvenais noteikums, ka par katru nakti un par katru izmitināto personu nedrīkst maksāt vairāk kā 20 eiro, un, piemēram, Rīga tik arī maksā. "Aizliegtais paņēmiens" rēķina: 20 eiro reiz trīs cilvēki reiz 30 naktis mēnesī. Kopā 1800 eiro. Un vēl ēšana. Konkrēta tarifa nav, bet tā pati Rīga skaidro, ka cenšas ne dārgāk kā vidēji 15 eiro pa katru personu dienā jeb mēnesī 1350 eiro. Šo naudu paši bēgļi gan nesaņem, bet par šo summu ir nodrošināta ēšana un dzīvesvieta.

Un, ja visu sarēķina, kopējais atbalsts materiālā izteiksmē ir 3576 eiro mēnesī uz vienu mammu un viņas diviem bērniem.

Vēl viena atbalsta forma, lai stimulētu cilvēkus strādāt. Proti, ja mamma no Ukrainas ir atradusi un iekārtojusies darbā, viņa saņem vienreizēju 500 eiro atbalstu no valsts. Un vēl kas – neatkarīgi no viņas darba algas lieluma, nekas no iepriekšminētā viņai atņemts vai samazināts netiek, arī GMI pabalsti ne. Jo noteikts, ka līdz šī gada 31. augustam pašvaldības neveic Ukrainas iedzīvotāju materiālo izvērtējumu, lai lemtu, cik un kas pienākas vai nepienākas.

Tas attiecas arī uz izmitināšanu un ēšanu. Proti, Rīga arī apstiprina, ka, ja cilvēks atrod darbu, viņam pašreizējā dzīvesvieta ar ēšanu uzteikta netiek, bet tas tikai 90 dienas jeb trīs mēnešus.

Darba piedāvājumu netrūkst

Lai tērētu pēc iespējas mazāk naudas pabalstos, ir jāļauj nopelnīt pašiem un bēgļi pēc iespējas ātrāk jāiesaista darba tirgū. Ar šādu loģiku šo jautājumu risina Latvija. Piemēram, Latvija jau ieviesusi vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu 500 eiro apmērā, mīkstinātas arī prasības par valsts valodas zināšanu, vienkāršoti arī procesi par diplomu atzīšanu vairākās profesijās.

Eiropas Savienības (ES) līmenī attiecībā uz bēgļiem no Ukrainas jau marta sākumā tika aktivizēta tā saucamā pagaidu aizsardzības direktīva, kas nozīmē, ka cilvēkiem no Ukrainas, lai arī neesot ES pilsoņiem, šeit bez nekādiem šķēršļiem ir pieejams viss, kas pilsoņiem – brīva pieeja darba tirgum, iespējas saņemt medicīniskos pakalpojumus, sociālo aizsardzību, izglītību –, uz vienu gadu. Šādi ES ir rīkojusies pirmo reizi kopš direktīvas uzrakstīšanas pirms 20 gadiem. 

Līdz ar to, piemēram, Latvijā iepriekš, lai algotu darbinieku no Ukrainas, kā no valsts ārpus Eiropas Savienības, bija jāmaksā vismaz vidējā alga valstī, bet tagad tas ir atcelts un algu var maksāt kaut minimālo, ja, protams, cilvēks ir gatavs par to strādāt. Un uzņēmēji ir aktīvi, darba piedāvājumu netrūkst.

Šobrīd kopumā valstī ir jau vairāk nekā 7000 vakanču, kas mērķētas tieši cilvēkiem no Ukrainas, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

Pozitīvais esot tas, ka vakances atbilst bēgļu interesēm, stāstīja NVA Darba tirgus departamenta direktore Eva Lossane. "Tāds liels bloks diezgan ir tirdzniecībā, arī pakalpojumu sfērā, ēdināšanā. Un tas labi sakrīt arī ar mūsu darba tirgus piedāvājumu un nepieciešamību kopumā, jo arī šajās jomās ir gana daudz vakanču. Tai skaitā gan Rīgā, gan, piemēram, tirdzniecībā arī visā Latvijā."

Savukārt solītais atalgojums atšķiras no profesijas. Lossane sacīja: "Atkarībā, uz kādu darbu pretendē. Protams, ja runa par mazkvalificētiem darbiem, tad arī tie ienākumi ir prognozējami zemāki un minimālā alga, bet 35% no piedāvātajām vakancēm, kur ir šī norāde, ka labprāt nodarbinātu personas no Ukrainas, 35% ir arī virs 1000 [eiro] alga, kas kopumā ir pietiekami konkurētspējīga. Protams, skatīsimies, kā tas būs attīstībā."

Piemēram, veikalu tīkls "Maxima" jau pie pirmajiem darbiniekiem ir ticis. "Maxima Latvija" pārstāve Laura Bagātā stāstīja: "Uz doto mirkli mums arī ir jau noslēgti 14 darba līgumi ar cilvēkiem no Ukrainas, kuri arī jau strādā vairākos veikalos. Tā nav tikai Rīga, tie ir arī reģioni – Mārupe, Cēsis, Ogre, Daugavpils. Uzņēmumā esam vienojušies, ka pašreiz mēs piedāvājam 200 darbavietas visā Latvijā, tie ir apmēram 30 reģioni. Lielākoties tie ir veikali, dažādas pozīcijas veikalu darbā. Taču ir pieejamas arī vakances, piemēram, birojā, kas ir datu analītiķi, grāmatvedībā."

Savukārt zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" pēc Ukrainas kara bēgļiem brauc uz Polijas robežu. Uzņēmuma saimnieks Andris Bite norādīja: "Mums ukraiņu kolēģi arī pirms kara jau bija daudz. Un attiecīgi tad, kad tā bēda notikās, tad sasaucām visus kopā un paziņojām – ja viņiem ir [vajadzība], bet tas bija pamatā balstīts nevis uz vajadzību šeit nodarbināt kādu, bet uz to, ka mums ir jāpiedalās ar ko vien varam, lai palīdzētu. Tātad, kuriem ir ģimenes, māsas, mātes, bērni, radinieki vai draugi, kuriem jābēg no kara. Šobrīd ir, ja mēs skatāmies uz mūsu uzņēmumu, atbraukuši, ja nemaldos ap 30 uz šo mirkli. Tagad braucam šonakt vēl pakaļ – vēl sešiem, septiņiem. Tur katru nedēļu nāk klāt. Vīriešu nav.

Vīrieši brauc uz otru pusi. Tie, kas bija pie mums pirms kara, brauc karot atpakaļ. Tā kā vīriešu problēma mums ir aktuāla."

"Karavela" sarūpē ne tikai darbu, bet ir arī padomāts par pagaidu mājām. Bite pastāstīja: "Jā, mēs noīrējām – blakus mums ir kopmītņu māja, mēs noīrējām divus stāvus priekš viņiem. Jau pirms tam bija, bet vēl pieķērām klāt. Un tad, kur mums ir, kā saka, kolēģiem, kam ir savi brīvi dzīvokļi vai mājas, arī tur jau sākām [izmitināt]. Uz Bausku aizvedām pāris ģimenes tagad dzīvot, un tagad vēl piepirkām vēl vienu māju klāt. Blakus uzņēmumam arī veidojam dzīvesvietas."

Cilvēkus no Ukrainas gatavi nodarbināt ne vien tirdzniecības vai ražošanas uzņēmumi privātajā sektorā, bet bēgļiem darbu ir gatavas dot arī ārstniecības iestādes. Pēc Veselības inspekcijas (VI) datiem kopumā tādu iestāžu, kas šādu interesi ir pieteikušas, ir 70, tostarp arī Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. 

Stradiņa slimnīcas Personāla vadības daļas vadītāja Undīne Bušmeistere sacīja: "Uz šodienu mums interesi ir izrādījuši 18 cilvēki. Trīs cilvēkus mēs arī ar aprīļa sākumu esam pieņēmuši darbā. Bet jāsaka, protams, ka mediķus mēs varam pieņemt darbā, teiksim, māsas vai ārstus tikai tad, kad viņi ir sakārtojuši šo jautājumu par viņu izglītības atzīšanu šeit, Latvijā. Līdz tam tad attiecīgi mēs viņus varam pieņemt tikai uz tādiem amatiem darbā, kur nav vajadzīga šī speciālā izglītība."

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) cenšas ar šo tikt galā, taču problēma esot Ukrainas pusē, proti, Ukrainas Medicīnas padome par oficiālu apstiprinājumu, ka konkrētais cilvēks patiešām ir ārsts, prasa 600 eiro.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece norādīja: "Protams, ka viņiem šādas naudas nav. Mēs esam atkārtoti runājuši ar Ukrainas Medicīnas padomi, ka par ārstiem, kuri saņem šo īslaicīgo, atļauju, nevis pavisam brauc prom no Ukrainas – ka viņiem nevajadzētu prasīt šo  maksu. (..) Dažkārt izdodas, dažkārt tomēr kolēģiem atnāk šie rēķini no Ukrainas Medicīnas padomes, tāpēc Ukrainas vēstniecība ir apsolījusies šo jautājumu palīdzēt sakārtot."

Pēc darbiniekiem alkst un uz cilvēkresursiem no Ukrainas cer arī, piemēram, sociālās aprūpes centri. Valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" direktore Elvīra Kisele pauda: "Darbinieki vajadzīgi. Man ir 70 vakances. Es piedāvāšu visiem darbavietas, kas vērsīsies, un noteikti mēs risināsim šo jautājumu. Darbavietas ir, un vajadzīgi cilvēki, bet reāli cilvēku man šodien nav vēl."

Latvija bēgļiem nekautrējas sniegt palīdzīgu roku, dodot darbu, taču vajadzīgi cilvēki, kuri šādu iespēju arī izmantos.

No aptuveni 10 000 pieaugušo Ukrainas kara bēgļu, kuri Latvijā ieguvuši uzturēšanās atļaujas, uz konsultācijām pie NVA bijuši aptuveni 1600, bet uz minēto 500 eiro pabalstu par darba līguma noslēgšanu, kas liecina jau par darba atrašanu, pēc pagājušās nedēļas trešdienas NVA datiem, bija pieteikušies 313 cilvēki.

Kur dzīvos pēc 3 mēnešiem?

Darba piedāvājumu un iespējas tikt pie darba netrūkst, un var prognozēt, ka netrūks arī tādā gadījumā, ja karš ieilgst. Taču pavisam cita aina iezīmējās ar dzīvesvietām.

Pagaidām attiecībā uz jau esošajiem bēgļiem situācija vēl ir salīdzinoši mierīga. Proti, daļa bēgļu pagaidu mājas atraduši šeit pie draugiem, pie radiniekiem, pie paziņām, pie brīvprātīgajiem. Vēl lielai daļai dzīvesvietas nodrošinājušas pašvaldības, visvairāk Rīgā, kas pārsvarā ir viesnīcas un arī kopmītnes. Bet valsts izmitināšanas pakalpojumi pēc likuma noteikti līdz trim mēnešiem.

Bet, ja bēgļu kļūst vairāk un kas pēc trim mēnešiem? To kā risināmu problēmu izcēla arī nevalstiskā organizācija, kas darbojas ar bēgļu jautājumiem.

"Jāsaka, lielākā daļa cilvēku, kas šeit ierodas, nedomā, ka viņi šeit paliks ļoti ilgu laiku. Viņi domā, un arī mēs visi, protams, ceram, ka karš Ukrainā drīz beigsies un cilvēki varēs atgriezties. Līdz ar to mājokļu piedāvājums, kur tiek piedāvāts līgums uz gadu, nav šiem cilvēkiem atbilstošs tādā ziņā, ka viņi neuzskata, ka viņi te paliks gadu.

Un šeit ir būtiski izaicinājumi tam, kā varēs nodrošināt mājokli pēc 90 dienām," stāstīja organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone.

Šobrīd šo jautājumu valdība centusies risināt ar centieniem bēgļus no Rīgas novirzīt uz reģioniem, iekļaujot esošajā kārtībā noteikumu, ka izmitināšanas atbalsts pienāksies tikai tāda gadījumā, ja cilvēks piekritīs dzīvot nevis tur, kur vēlas viņš, bet kur vēlas valsts. Bet vēl jo svarīgāks jautājums – vai esošā izmitināšanas kārtība pēc noteiktajām 90 dienām tiks turpināta?

Šobrīd Latvijā spēkā esošā sociālās aizsardzības sistēmu ir pat ļoti dāsna. Proti, kā iepriekš rēķināts, mammai ar diviem bērniem šobrīd valsts un pašvaldības sniegtais atbalsts izmitināšanas jomā ir aptuveni 1800 eiro mēnesī par dzīvošanu un 1350 eiro par ēšanu, un vēl arī ir GMI pabalsts 261 eiro mēnesī. Bet ja šīs speciālās pieejas nebūtu? Ja mammai būtu jādzīvo pēc Latvijas ikdienas kārtības, tad GMI 261 eiro apmērā šai ģimenei paliktu, bet par izdevumiem ēšanai būtu jārūpējas no šiem 261 eiro. Vēl viņai pienāktos arī dzīvokļa pabalsts, bet nekādi vairs tūkstoši.

Proti, mamma ar diviem bērniem var pretendēt uz 32 kvadrātmetriem par sevi un uz 18 par katru bērnu. Kopā 68 kvadrātmetri un valsts noteiktais minimālais atbalsts par katru kvadrātmetru 5 eiro/mēnesī jeb 340 eiro. Vēl neliels atbalsts komunālajiem maksājumiem un viss. Bet, ja mamma tomēr strādā un viņas mēneša ienākumi ir lielāki par šiem garantētajiem 261 eiro par iztiku un 340 eiro par dzīvokli, tad šādu pabalstu nav vispār.

Tas nozīmē: ja ir aptuveni 700 eiro liela darba alga, tad mammai no Ukrainas par to gan jāpaēdina abi bērni, gan jāapģērbj, gan pašai jāmaksā par dzīvesvietu. Tā ir Latvijas realitāte.

Ukrainas cilvēku gadījumā gan ir ieviesta atruna, ka līdz šī gada 31. augustam, aprēķinot pabalstus, viņu ienākumi netiktu ņemti vērā, kas nozīmētu, ka mammai tomēr pienāktos gan darba alga, ja viņa strādātu, gan GMI pabalsts iztikai, gan pabalsts dzīvoklim, kas tādējādi cieto piezemēšanos varētu mīkstināt. Tiesa, Labklājības ministrijā (LM) atzina sekojošo:

"Ukrainas atbalsta likumā ir norma, ka līdz 31. augustam ienākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem netiek vērtēti, tomēr šobrīd LM, sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem izvērtē grozījumu nepieciešamību Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, gadījumā, ja Ukrainas civiliedzīvotāju mājsaimniecības materiālais stāvoklis uzlabosies un tās ienākumi būs palielinājušies, pamatojoties uz ienākumiem, kas gūti darba attiecībās vai no saimnieciskās darbības."

Ja ienākumus sāks vērtēt, tad GMI likmes paredz ļoti pieticīgu dzīvi. Turklāt, beidzoties dzīvei viesnīcā, dzīvokļi jāsāk meklēt ukraiņiem pašiem.

Daļa nelabprāt izīrētu bēgļiem

Lai pārbaudītu, cik pretimnākoši būs dzīvokļu izīrētāji bēgļiem no Ukrainas, "Aizliegtais paņēmiens" sarīkoja nelielu eksperimentu, zvanot vairākiem dzīvokļu izīrētājiem.

• Neliels dzīvoklis Rīgā, Čaka ielā, cena mēnesī 250 eiro. "Īsākais termiņš ir gads. Mazāk par gadu nedodam," sacīja mitekļa saimnieks. Jautāts, vai dzīvokli izīrētu arī ukraiņiem, viņš teica: "Nē, nē… Es cenšos vietējos Latvijas iedzīvotājus ņemt."
• Arī neliels dzīvoklis Rīgā, Ķengaragā, taču tā saimnieks sacīja, ka "ukraiņiem neizīrētu dzīvokli".

• Plašs dzīvoklis Rīgas centrā, 87 kvadrātmetri, īres cenas 650 eiro/mēnesī. "Diemžēl nē, īpašnieks negrib izīrēt bēgļiem. (..) Tas viņa lēmums, tas nav mans dzīvoklis, es nevaru aiz viņa izlemt," norādīja mākleris.

• Vēl viens dzīvoklis Rīgā, Čaka ielā. "Teikšu uzreiz, tur tā dzīvokļa īpašniece ir diezgan nepievilcīgus tos nosacījumus bēgļiem izvirzījusi. Viņa tur prasa tāpēc, ka viņai liekas, ka tas ir nestabili, ka tā īre var izbeigties jebkurā brīdī, tad viņa prasa tur trīs mēnešus uz priekšu maksāt, es teiktu, ka laikam tomēr nē. Diezgan neētiska no viņas puses ir rīcība, tāpēc es arī negribētu piedāvāt," teica īpašuma māklere.

Ir vēl tādi, kas neko tādu nesaka – sola, ka vēlāk atzvanīs, bet neatzvana, un no 10 apzvanītiem dzīvokļiem Ukrainas bēgļiem vēlība tikai divās vietās.

• Neliels dzīvoklis Rīgā, Ķengaragā, Maskavas ielā, 280 eiro mēnesī. "Ja man maksā, man nekādu problēmu nav godīgi  sakot. Nav nekādu iebildumu," teica dzīvokļa saimniece.

• Un otrs, kas izrāda pat pretimnākšanu, Rīgā, Teikā. "Ņemot vērā situāciju, šajā gadījumā mēs varētu tikai par pirmo mēnesi ņemt un depozītu neieturēt. (..) Nu mēs gribētu, protams, uz gadu, bet es saprotu, ka viss ir mainīgs, tāpēc mēs varam slēgt arī uz īsāku termiņu. Piemēram, uz pusgadu," teica dzīvokļa īpašnieks.

"Aizliegtais paņēmiens" secināja, ka, no vienas puses, izīrētājus, kas atsaka, var saprast – visi grib materiāli drošus klientus un – jo uz ilgāku laiku, jo labāk. Taču nav likumīgi atteikt mitekļa izīrēšanu etniskās piederības dēļ, sacīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Kristīne Dupate:

"Lieta ir tāda, ka būtībā šajā gadījumā tas izīrētājs atsaka, balstoties uz cilvēka valstspiederību, kur arī iesaistītā etniskā piederība, un šādu izīrētāju rīcību aizliedz likums,

jo likums – Patērētāju tiesību aizsardzības likums – aizliedz diskriminēt etniskās piederības dēļ."

Bet, vai Ukrainas iedzīvotāju pieplūdums un pieprasījuma palielināšanās varētu palielināt dzīvokļu un dzīvokļu īres cenas kopumā? Drīzāk, ka jā, bet ne tikai ukraiņu dēļ.

"Īres cenas, visticamāk, varētu celties, īstermiņā palielināties, jo palielināsies pieprasījums. Un, ja par dzīvokļu cenām jūs jautājat, tad tās arī, visticamāk, palielināsies. (..) Jo nozarē pašreiz vispār palielinās būvniecības izmaksas. Krietni palielinājušās būvniecības izmaksas, un īpaši tagad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir tāda krīze. Metāla būvkonstrukciju cenas palielinājušās, jo liela daļa no metāla materiāliem tika piegādāti no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Un pašreiz būtībā tos ir ļoti grūti dabūt un nopirkt – tas arī palielina cenas," atzina Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses projektu vadītāja Laura Bluša.