Pieci eiro – tik liela ir naudas summa, kas, iespējams, no nākamā gada sākuma būs jāmaksā par iebraukšanu Palangā. Par naudas summas apmēru, ko varētu iekasēt no iebraucējiem, vēl diskutēs, tā stāsta Palangas tūrisma centra vadītāja Egidija Smilingiene. Līdz šim Palangā tika iekasēts tūrisma nodoklis. Smilingiene stāsta, ka Palangā to ieviesa pirms trīs gadiem, tagad to atcels un ieviesīs iebraukšanas maksu:
„Palangas pašvaldība nolēma, ka šādā veidā varēs labāk kontrolēt cilvēku iebraukšanu un cilvēki varēšot arī ietaupīt, jo situācijā, kad darbojas tūrisma nodoklis, piemēram, iebraucot ģimenei Palangā, katram jāmaksā 30 centi dienā, bet, ja būs šī iebraukšanas maksa 5 eiro, tad vairāk neko maksāt nevajadzēs.”
Kā zināms, Jūrmalā iebraukšanas maksa ir 2 eiro. Egidija Smilingiene uzskata, ka iebraukšanas maksa būs labāks risinājums. Palangas pārstāve stāsta, kā tas notika ar tūrisma jeb tā saukto „spilvenu nodokli”:
„To iekasēja gan juridiskas, gan fiziskas personas, tas notika sanatorijās, rehabilitācijas centros, viesnīcās, viesu mājās un citur. Mēs gribam no „spilvenu nodokļa” atteikties un ieviest šo vienreizējo iebraukšanas maksu no automašīnas. Palanga ļoti vēlas regulēt, cik automašīnas iebrauc, lai te būtu kluss un tīrs.”
Kamēr Palanga atsakās no tūrisma nodokļa, Kauņa to ieviesīs no nākamā gada. No 1.janvāra Kauņas viesiem par nakšņošanu viesnīcās un citās viesu izmitināšanas vietās būs jāmaksā tā sauktais "spilvenu nodoklis" - 0,5 eiro par vienu nakšņošanas reizi. Par kaut ko līdzīgu doma arī Viļņā.
Liepājas reģiona tūrisma centra vadītāja Zane Gaile skaidro, ka šāda nodokļa ieviešana ir piemērotāka vietām ar ļoti lielu tūristu plūsmu, piemēram, šāds „spilvena nodoklis” darbojas Amsterdamā: „Ļoti daudzās pilsētās ir šāds tūrisma nodoklis, vienmēr rēķinos viesnīcās tiek izdalīts atsevišķi. Amsterdamā, ja nemaldos ir 5%, arī Londonā, bet tas tiešām ir pilsētās ar ļoti lielu tūristu plūsmu, kas ir spēcīga visa gada garumā.”
Liepājai šāds nodoklis nebūtu piemērots, jo tūristu plūsma nav tik liela, tā uzskata Zane Gaile: „Mīnusu būtu vairāk nekā plusu. Tas nebūtu produktīvi ne emocionālā plāksnē, ne materiāli.”
Līdzīgi domā arī Kuldīgas aktīvās atpūtas centra direktors Artis Gustovskis. Kaut arī Kuldīgā tūristu skaists ar katru gadu palielinās, tomēr šāds nodoklis arī Kuldīgai vismaz pagaidām nebūtu jāpiemēro, uzskata Gustovskis, kaut gan pats par sevi, tas ir viens no veidiem, kā iegūt papildus naudu tūrisma nozarei: „Pašvaldība tiešā veidā neko nesaņem no tūristu apgrozīšanās vietām, tādā veidā ir iespējams kaut ko saņemt.”
Par tūrisma nodokli Latvijā varētu domāt, piemēram, Jūrmala, uzskata Liepājas pārstāve. Katrā valstī šo nodokli izmanto dažādi, ir valstis, kur šo iekasēto naudu izmanto tūrisma mārketinga aktivitātēs, piemēram, izdodot tūrisma bukletus.
