Slimnīcas vadītāja pieļauj, ka šī it kā ikdienišķā situācija ir skaidrs signāls tam, ka turpmāk valstī jābūt skaidri zināmai kārtībai – kurš gādā tulku un kurš maksā par operāciju, ja palīdzība nepieciešama patvēruma meklētājam.
Puisēns uz Bērnu slimnīcu Vienības gatvē atvests no Daugavpils, kur patvērumu meklētāju centrā mīt nesen aizturēto irākiešu grupa. Viņa mamma ar ārstiem sazināties nespēj – angliski nerunā.
"Puisītim ir divi gadi. Statusa vispār vēl nav, tāpēc nav skaidrs, vai viņš ir bēglis vai patvēruma meklētājs," saka slimnīcas pārstāve Inga Sproģe.
Šis ir jau otrais gadījums divu dienu laikā, kad ārstu aprūpē nonāk bērns ar nesaprotamu juridisko statusu. Otrdien ārstu palīdzība bija nepieciešama bērnam, kam vispār nebija dokumentu, bet mamma vismaz runāja krieviski. Slimnīcas vadītāja nešaubās, ka šis ir skaidrs signāls, ka patvērumu meklētāju problēmu loks ir krietni plašāks, nekā domāts līdz šim. "Bērnu ārsti ir iemācījušies arī no maziņiem saprast, kas sāp. Bet mums jāievāc anamnēze, jārunā ar vecākiem, un arī apmaksas jautājums ir būtisks," saka slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša.
Trešdien izlīdzēja Robežsardze, kas savu tulku uz bērnu slimnīcu ved no Daugavpils. Bēgļu jautājumu darba grupas vadītāja Ilze Pētersone-Godmane skaidro, ka jautājums par tulkiem jau izskatīts darba grupā un saraksts top. "Tas skars ne tikai medicīnu, arī skolas un pašvaldības iestādes. Kultūras ministrijas kompetencē ir veidot šo tulku sarakstu," uzsver Pētersone-Godmane.
Plašais rīcības plāns par patvēruma meklētājiem valdībā vēl nav pieņemts. Bet pēdējo divu dienu notikumi Bērnu slimnīcā liek domāt, ka tā iedzīvināšana ir ļoti akūta.
