Trūkstošo naudu pedagogu atalgojuma modelim atkal meklē Koalīcijas padomē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 10 mēnešiem.

Kur ņemt trūkstošo naudu jaunajam pedagogu atalgojuma modelim un kā rīkoties, lai reformu nenobremzētu pašā finiša taisnē, - par to šodien spriedīs Koalīcijas partiju padomes sēdē. Vēstīts, ka jauno pedagogu atalgojuma modeli pagājušajā nedēļā atbalstījusi Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, un plānots, ka otrdien par to varētu lemt valdība.

Pēdējās diskusijās secināts, ka valsts no septembra nepārtrauks finansēt internātskolas, un tāpēc modeļa iedarbināšanai pašlaik trūkst 9,3 miljoni eiro. Par nepieciešamību palielināt skolotāju un izglītības nozares darbinieku algas runāts jau vairāk nekā četrus gadus un līdz šim neviens projekts vēl nav bijis tik tuvu ieviešanai.

2009.gada skolotāji protestēja pie valdības ēkas. Algas skolotājiem un zinātnes darbiniekiem tika samazinātas krīzes laikā, kad nesen darbu bija sākusi Valda Dombrovska pirmā valdība un finanšu ministrs bija Einars Repše. Runas par to, ka skolotāju algas jāpalielina, arodbiedrība aktualizēja 2012.gada pavasarī.

"No 2012.gada 1.septembra mēs prasām palielināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi par 10%," tad sacīja toreizējā Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Pedagogi pieļāva, ka algas varētu pieaugt jau tā paša gada septembrī. Idejiski reformu atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs Roberts Ķīlis, taču viņam neizdevās to novirzīt līdz galam. Tātad kopš pirmajām sarunām par nepieciešamību palielināt pedagogu mēnešalgas pagājuši vairāk nekā četri gadi un nomainījušies pieci ministri.

2014.gadā, kad pedagogi atkārtoti atgādināja par nepieciešamību pārskatīt to algas, ministrija apsvērusi ieceri publiskot skolotāju algas, norādot arī skolotāja vārdu un uzvārdu, tādējādi nodrošinot budžeta izlietojuma caurskatāmību. Šī ideja izsauca plašas diskusijas sabiedrībā un neizpratni par to, kāpēc publiskojamas tieši pedagogu algas. Tāpēc ideju vēlāk atsauca. To kritizēja skolotāji, iesaistījās arī tiesībsargs un toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Vairākus gadus atalgojuma reforma analizēta iepriekšējās ministres Mārītes Seiles vadībā. Algu palielināšanai visu laiku pietrūcis naudas, un atalgojuma aprēķinu veidotāji kritizēti par modeļa pārlieku sarežģītību. Sarunas starp politikas veidotāju un skolotājiem nonākušas strupceļā, kam sekoja lēmums par vienas dienas brīdinājuma streiku pērnā gada novembrī, par ko stāsta pašreizējā arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Novembra streikā skolotāji atradās savās darba vietās, taču nestrādāja. Izglītības iestādēs valdīja pilnīgs klusums.

Vēlāk arodbiedrība atbalstījusi alternatīvu pedagogu atalgojuma modeli, ko izstrādājis Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa. Šis modelis paredzēja atteikties no principa nauda seko skolēnam, taču arī šāds variants netika atbalstīts. Patlaban pedagogi spējuši vienoties ar pašreizējo ministru Kārli Šadurski par viņa vadībā izstrādātu modeli. Tas paredz algu palielinājumu, vienlaikus paaugstinot skolotāju slodzi. Ministrs tāpat sola, ka algu pielikumu skolotāji izjutīšot jau septembrī, vēlāk lielākas algas sagaidīs arī pirmsskolas izglītības iestāžu un augstskolu darbinieki. Pagājušajā nedēļā sarunās ar premjeru secināts, ka reformas ieviešanai aizvien trūkst vairāk nekā deviņi miljoni eiro. Tieši naudas trūkums vienmēr bijis viens no būtiskākajiem kavēkļiem ātrākai reformas ieviešanai. Šoreiz visas augstākās amatpersonas, Valsts prezidentu ieskaitot, ir norādījušas, ka vilcināties nedrīkst. Iespējams, tiks pagarināti reformas ieviešanas laika grafiki, iespējams, ministrijai trūkstošā nauda jāatrod iekšējās rezervēs. Par to šodien plānots diskutēt Koalīcijas partiju padomes sēdē. Iespējams, atkārtoti nauda tiks lūgta Finanšu ministrijai, kas iepriekš piešķirt papildu finanses atteikusies. Tas nozīmē, ka valdība par pedagogu darba samaksas modeli varētu lemt, iespējams, jau rīt, vai, vēlākais, 12.jūlijā. Pretējā gadījumā kompromiss, par ko vienojusies ministrija un skolotāji, varētu izgāzties, un tas nozīmē, ka skolotāji zaudētu arī tos miljonus, kas jau paredzēti algu pielikumam no septembra. Lūk, fragments no izglītības ministra Kārļa Šadurska un premjerministra Māra Kučinska sacītā medijiem pagājušajā nedēļā:

Šadurskis: Es būtu ļoti priecīgs, ja mēs panākam vienošanos uz 5.jūliju, nu, ja mums ir jāskaita vēl septiņas dienas, tad mēs varbūt izdzīvojam, nu, visticamāk, izdzīvojam. Ja tas pārvelk vēl, tad nemokām cilvēkus.
Kučinskis: Tad nebūs. Tad Finanšu ministrija iegūs 27 plus 9 miljonus.
Šadurskis: Jā, tad būs šogad problēmas, kur iztērēt deviņus miljonus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti