Top apjomīgs rīcības plāns cīņai ar skeleta un muskuļu slimībām

Vismaz katra otrā izsniegtā darbnespējas lapa saistās ar tā sauktajām skeleta un muskuļu sistēmas slimībām. Par to liecina Eiropas valstīs veiktie pētījumi. Tās ir gan arodslimības, gan arī reimatoloģiskās saslimšanas, kas nebūt neskar tikai sirmgalvjus. Sarosījusies arī Latvija, un šobrīd speciālisti plašākā Eiropas projektā strādā pie īpaša plāna, lai mazinātu saslimšanu.

„Aizvien vairāk tiek runāts par smagām kardiovaskulārām, sirds asinsvadu slimībām, no tām cilvēki mirst, bet no muskulo- skeletālām slimībām tā uzreiz neviens nemirst," stāsta ārste Jeļena Reste.

Ārste norāda, ka muskuļu un skeleta sistēmas slimības sabiedrībā joprojām netiek pienācīgi novērtētas. Taču ar tām sirgstošajiem pacientiem veselības problēmas nereti saglabājas visu mūžu un tās ļoti bojā dzīves kvalitāti.

Tāpēc, lai laikus atklātu šīs postošās slimības, Latvijā šobrīd top apjomīgs rīcības plāns nākamajiem trim gadiem. To izstrādā Eiropas līmeņa projekta „Fit for work" jeb „Piemērots darbam" darba grupa kopā ar Slimību profilakses un kontroles centru.

Muskuļu un skeleta sistēmas slimības pacientam nozīmē sāpes un kustību problēmas, taču valstij - lielas izmaksas. 

„Aptuveni Eiropā mēs varam vērtēt, ka muskulo-skeletālās sistēmas slimību izmaksas ir vērtējamas 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd "Fit for work" projekta ietvaros arī veicam aprēķinus Latvijai, ir vispārēji aprēķini veikti uz Eiropas metodikas bāzes, kas arī liecina, ka Latvijā izmaksas varētu būt tuvu 2% no IKP," skaidro Latvijas projekta vadītāja Daiga Behmane.

Pēc Behmanes teiktā, šīs slimības Latvijā ik gadu ierosina aptuveni divarpus tūkstošus jaunu invaliditātes gadījumu.

„Tas šajā slimību grupā ir pats būtiskākais, uz ko ar šo projektu mēs vēršam uzmanību, ka savlaicīgi diagnosticēts un savlaicīgi ārstēšanu uzsācis pacients daudz labāk tiek galā pats ar savām veselības problēmām, šis pacients noteikti ir arī lētāks un izdevīgāks darba devējs, jebkurā gadījumā veselīgāks darbinieks dod daudz lielāku ekonomisko devumu," Behmane iepazīstina ar topošā rīcības plāna mērķiem.

Muskuļu un skeleta sistēmas slimības mēdz dalīt divās lielās grupās - arodslimībās un reimatoloģiskajās slimībās.

„Stereotips ir nostiprinājies, ka reimatisms ir tikai vecmāmiņām, vecāka gada gājuma pacientiem, bet īstenībā tās pašas smagākās sistēmiskās diagnozes, kad organisms pats neatpazīst sevi, imunitāte strādā nevis pret baciļiem un mikrobiem, bet strādā pret savu locītavu, pats pret sevi," stāsta Latvijas kaulu, locītavu un saistaudu slimību biedrības valdes locekle Marika Karlsone.

Karlsone skaidro, ka ar reimatoloģiskajām slimībām slimo gan bērni, gan jaunieši, gan darbspējīgā vecumā, gan arī vecāki ļaudis.

Reimatoloģe Inita Buliņa norāda, ka, lai veiksmīgi spētu noteikt, vai sāpes locītavās vai mugurkaulā ir saistītas ar imūnās sistēmas uzbrukumu, ir svarīgi agrīni - 16 nedēļu laikā uzsākt šo slimību ārstēšanu. Reimatoloģe norāda, ka tad pacienta dzīves kvalitāte, darba spējas un dzīvildze neatšķirsies no cilvēkiem, kuri neslimo ar autoimūniem iekaisuma artrītiem. To arī reimatologi vēlas iekļaut rīcības plānā.

Šobrīd Latvijā diagnostika mēdz aizņemt stipri ilgu laiku. Tiesa, pacientu pārstāve Karlsone norāda vēl uz kādu problēmu - Latvijā ir pārāk maz reimatologu, tie koncentrējas Rīgā. Līdz ar to rindas ir garas. Pacienti arī vēlētos, lai līdzīgi kā citās valstīs būtu pieejama ārstēšana ar jaunākas paaudzes medikamentiem, kas pat apturētu smago slimību un cilvēks nenonāktu ratiņkrēslā. Arī rehabilitācijai jākļūst pieejamākai, norāda Karlsone:

"Ja ir arī pieejams rehabilitologs, sanatorijas, jābūt ciklam, ka ik pa cik gadiem iespējams nokļūt sanatorijā, ar fizioterapeita palīdzību atkal novērtēt savas funkcijas locītavās un papildināt kādus jaunus vingrojumus."

Rīcības plāns pievērsīsies arī citai slimību grupai - arodslimībām. Ārodslimību ārste Jeļena Reste, kura iesaistīta plāna rakstīšanā, savukārt piemin tipiskas situācijas, kā cilvēki iegūst arodslimības:

„Piemēram, viņam darbā daudz jācilā smagumi, turklāt lielie smagumi, vairāk nekā 20 kilogrami vienā reizē, vai visu dienu jāpavada kādā vienā neērtā pozā, piemēram, metinātājs, kurš uz ceļgaliem balstoties visu dienu, atrodas saliektā pozā, ar laiku viņam parādās dažādas problēmas muskuļu un skeleta sistēmā, sāk parādīties sāpes."

Arodslimības var iegūt arī ilgstoši sēžot pie datora. Ārste Jeļena Reste norāda, ka arodslimību statistikā tieši muskuļu un skeleta sistēmas slimības ieņem pirmo vietu.

Pie mums griežas aizvien vairāk cilvēku ar problēmām mugurkaulā, locītavās, muskuļos. Tas viss ir ļoti sāpīgi, tās ir hroniskas problēmas, kas noved līdz invaliditātei," atzīst Reste.

Reste norāda, ka rīcības plānā iekļaus virkni profilakses pasākumu, būs ierosinājumi, kā iekārtot ērtu darba vidi, lai nebojātu veselību. Plānā arodslimību ārsti pievērsīsies arī savlaicīgai slimību pamanīšanai un obligāto veselības pārbaužu uzlabošanai.

Plānam muskuļu un skeleta sistēmas slimību ārstēšanai jābūt pabeigtam līdz šā gada beigām. Eiropā projektu „Fit for work" īsteno Londonā bāzēts nevalstisks nodibinājums, kuru izveidojušas vairākas Eiropas universitātes un nevalstiskās organizācijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti