Sadaļas Sadaļas

Tiesībsargs MK atbildi par datu publiskošanu katastrofu laikā dēvē par ierēdņu demagoģiju

Valdība, atbildot Tiesībsarga birojam par informācijas sniegšanu katastrofu gadījumos, norāda, ka šobrīd normatīvie akti jau nosaka, kāda informācija sniedzama sabiedrībai un neliedz mirušo personu vārdu publiskošanu, tiesa Valsts civilās aizsardzības plānu vēl papildinās ar priekšrakstu institūcijām. Tiesībsargs gan valdības atbildi nodēvēja par „ierēdņu demagoģijas paraugstundu” un uzstāj, ka būtu jānosaka precīzs rīcības plāns personas datu publiskošanai lielo nelaimju laikā.

Tiesībsargs decembrī vērsās pie valdības, lūdzot steidzami novēst normatīvo aktu trūkumus attiecībā uz sabiedrības informēšanu par katastrofu gadījumos bojāgājušajām personām, jo šobrīd Fizisko personu datu aizsardzības likums to liedz, un pēc Zolitūdes traģēdijas par bojāgājušo saraksta nopludināšanu medijiem pat sākta disciplinārlieta pret Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieku Mārtiņu Šicu.

Atbildē Tiesībsargam Tieslietu ministrija ( TM) skaidro, ka likums aizsargā dzīvo cilvēku datus, savukārt mirušas personas datus var apstrādāt, nepiemērojot likuma normas, ja netiek izpausta informācija par dzīvām personām. Taču TM uzsver, ka informācija par bojāgājušajām personām ir publicējama tikai pēc mirušo personu nāves fakta konstatēšanas un līķu identificēšanas.

TM norāda, ka informācijas publiskošana par bojāgājušajiem, lai mobilizētu sabiedrību visās tās līdzdalības formās ātrākai katastrofu seku likvidēšanai un palīdzības sniegšanai tuviniekiem, nav aizliegta ar likumu. Taču katastrofu seku likvidēšanā iesaistīto kompetento institūciju rīcībā esošā operatīvā informācija par personām (dzīvajām un bojāgājušajām) ir nepieciešama katastrofā iesaistīto kompetento institūciju darbam un tā nav publicējama, jo tā var radīt kaitējumu personai, kura sākotnēji iekļauta mirušo personu sarakstā, bet vēlāk no tā svītrota, tās tuviniekiem un sabiedrībai kopumā.

Savukārt informācija par pacientiem, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus vai vēršas pēc tiem, nav izpaužama arī pēc pacienta nāves. Līdz ar to attiecībā uz katastrofā bojāgājušajām personām sabiedrībai nevar tikt izpaustas ziņas par pacientu, tā veselības stāvokli, slimības diagnozi, lietotajām diagnostikas un ārstēšanas metodēm u.c. līdzīga  informācija.

TM atbildē skaidro, ka pašlaik par personas datu publiskošanu katastrofas gadījumā ir atbildīga tā iestāde, kuras rīcībā ir noteiktā kārtībā iegūti un pārbaudīti personas dati. Šī iestāde arī izvērtē, vai personas datu publiskošana noteiktā situācijā ir nepieciešama, kurā brīdī un kādā veidā un apjomā personas dati ir publicējami.

Tikmēr Iekšlietu ministrija plāno izvērtēt iespēju papildināt Valsts civilās aizsardzības plānu ar institūciju rīcību attiecībā uz personu datu publiskošanu katastrofas gadījumā.

Savukārt tiesībsargs Juris Jansons Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” valdības atbildi nodevēja par „ierēdņu demagoģijas paraugstundu”, jo atbildē TM skaidro, ka valsts neaizsargā mirušo cilvēku datus, bet un ir zināma kārtība, kā publisko mirušo personu datus. Taču, pēc Jansona domām, Zolitūdes traģēdijas laikā „daba bija redzams, ka tā nav”, institūcijām un amatpersonām nebija skaidrības par rīcību un to, ko likums ļauj un ko liedz.    

Jansons uzsvēra, ka atbildīgajām ministrijām jānonāk līdz kopīgām plānam, „maziņiem par zvēriņiem”, lai institūcijām būtu skaidrs, kā rīkoties dienestiem, kāda informācija, kad un kā jāsniedz sabiedrībai katastrofu gadījumos.

 Jurists,  vietnes "nekropole.info" veidotājs Aivars Borovkovs Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” norādīja, ka vietne „nekropole.info” nākamajā dienā pēc traģēdijas publiskoja sarakstu ar 22 upuru vārdiem, kas gan vēl nebija oficiāli apstiprināti, bet vietnes veidotāju rīcībā bija informācija, ka viņi, visticamāk, gājuši bojā traģēdijā.  Borovkovs skaidroja, ka sabiedrībai ir tiesības zināt par iespējamiem katastrofu upuriem, jo ir daudz gadījumu, kad tas ir nepieciešams, piemēram, kaimiņi zina, ka dzīvoklī palicis vecs bezpalīdzīgs cilvēks vai mazs bērns.   

Jau vēstīts, ka  dienu pēc Zolitūdes traģēdijas, kad, iegrūstot veikala „Maxima" jumtam, gājuši boja 54 cilvēki, medijiem tika nopludināts saraksts ar iespējamo bojāgājušo vārdiem, par ko Šics tika atstādināts no amata. Viņš gan pauda cerību, ka „uz emocijām balstīts pārpratums" – viņa atstādināšana no amata - drīz atrisināsies.Viņš pārliecināts, ka rīkojās pareizi, lai arī publiskotajā sarakstā, iespējams, bijušas kļūdas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt