Atzīmējot Starptautisko cilvēktiesību dienu Tiesībsargs atklāja ikgadējo konferenci ar ziņojumu par cilvēktiesību aktualitātēm Latvijā. Tiesībsarga birojs par prioritāriem arī šogad izvirzījis bērnu tiesību problēmjautājumus.
Veikts pētījums par ieslodzīto personu bērnu tiesībām uz saskarsmi ar vecākiem kā arī monitorings par situāciju Latvijas bērnu namos. Secināts, ka patlaban daudzos bērnu namos nav augstākās kvalitātes bērnu aprūpes, bet pāreja uz alternatīvo aprūpi notiek pārāk lēni. Bērnunamos Latvijā joprojām ir nepilni divi tūkstoši bērnu. Savukārt cilvēktiesību centrs norāda, ka publiskajā vidē pārāk maz tiek runāts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.
Ikgadējā ziņojumā par cilvēktiesību un labas pārvaldības aktualitātēm Latvijā, tiesībsargs arī šogad izcēla bērnu tiesību jautājumus. Lai veiktu monitoringu un noskaidrotu pašu bērnu viedokli par aprūpi, eksperti apmeklējuši visus Latvijas bērnunamus.
Pētījumā secināts, ka bieži bērna viedokli par ārpus ģimenes aprūpes veidu nemaz nenoskaidro vai neņem vērā bērnu sacīto par to, kur viņš vēlētos dzīvot pēc šķiršanas no ģimenes.
Tiesībsargs arī uzsvēra, ka bērnu ārpus ģimenes aprūpes iestāžu likvidācija un pāreja uz alternatīvo aprūpi notiek pārāk lēni.
„Mēs runājam par ļoti primitīvu tiesību līmeni, kas netiek nodrošināts, īpaši runājot par bērniem līdz trīs gadu vecumam, tad ir ļoti svarīgi lai būtu piesaistes persona un ja tas netiek nodrošināts, tad veidojas dažādas psihosomatiskas problēmas bērnam. Pat ja aprūpes vai sociālās iestādes darbinieki ir ļoti pozitīvi, atvērti un rūpīgi, tas tik un tā nav pārāk veiksmīga alternatīva bērna attīstībai,” sacīja Jansons.
Savukārt attiecībā uz bērnu namu fizisko vidi Jansons uzsvēra, ka bērniem būtu vairāk jānodrošina privātuma tiesības, kuras lielākoties internātskolās, bērnu namos vai sociālajos centros īstenot nav iespējams kā, piemēram, iespēja dzīvot atsevišķā istabā.
Tāpat secināts, ka bērnus no ģimenēm bieži izņem, jo valsts vai pašvaldība nav pietiekami preventīvi rīkojusies, lai novērstu šo situāciju.
„Vecāki paši ir bijuši bērnunama audzēkņi – mīloši, gādīgi, pozitīvi atvērti – taču prasmes, kā rūpēties par bērniņu, ir nepietiekamas. Tad veidojas problēmas ar audzināšanu, tad bērnam veidojas kaut kādas deviances, ar kurām vecāki netiek galā. Tad šos bērnus izņem no ģimenēm. Tas nav pareizi. Ir jāstrādā ar šīm ģimenēm, kas netiek galā ar audzināšanu, jo bērns nav jāizņem no bioloģiskās ģimenes,” saka Jansons.
Tāpat vēl tiesībsarga birojs pirmo reizi pievērsies pētījumam par ieslodzīto personu bērnu tiesībām uz saskarsmi ar vecākiem, kas ir nepietiekama un arī telpas šādām vizītēm cietumos bieži ir nepiemērotas. Savukārt cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska vērtējot tiesībsarga darbu un prioritātes kopumā, atzīst ka atsevišķas būtiskas tēmas pagaidām palikušas neskartas. „Var redzēt, ka publiskajā telpā dominē tendence pievērst uzmanību vairāk sociālekonomiskiem tiesību jautājumiem. Bērnu jautājumi ilgu laiku bija prioritāte. Taču ilgtermiņa raugoties, lai sociālekonomiskie jautājumi, būtu līdzsvarā ar politiskajām un cilvēku tiesībām, jo otrajā ietilpst nepopulāri jautājumi – situācija slēgtajās iestādēs, amatpersonu vardarbība, diskriminācija,” uzskaita Kamenska.
Atzīmējot Starptautisko cilvēktiesību dienu norit tiesībsarga biroja konference, kurā vēl plānots apskatīt bērnu tiesību jautājumus un trešā diena tiks veltīta valsts atbildībai cilvēktiesību aizskāruma gadījumā.
