Kā svētdienas ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, šādas lietas joprojām tiesu kalendāros tiek nozīmētas. Augstākajā tiesā šobrīd izskatīšanā ir 23 prasības par pilsonības atņemšanu, apgabaltiesu līmenī šādu lietu ir krietni vairāk.
Pēc PMLP datiem tā 2011.gadā cēlusi 66 prasības par Latvijas pilsonības atņemšanu, 2012.gadā – 59, bet 2013.gadā vien 21 prasība. PMLP norāda, ka viņi kopš gada sākuma ietur nelielu pauzi attiecībā uz prasību sniegšanu tiesā tajos gadījumos, uz kuriem varētu attiekties Pilsonības likuma izmaiņas, kas stājas spēkā no 1.oktobra. Pārbaudes par “pilsonību apvienošanu” gan nav pārtrauktas. Jo aptuveni trešā daļa, puse sākto lietu ir par dubultpilsonību ar tām valstīm, ar kurām tā nebūs atļauta arī pēc likuma spēkā stāšanās dienas. Visbiežāk reģistrētā otrā pilsonība ir Krievijas Federācijas.
“Attiecībā uz tām personām, kurām ir atļauto valstu dubultpilsonība, mēs vienkārši lūgsim tiesu izbeigt šo tiesvedību, kad stāsies spēkā likuma norma 1.oktobrī, jo ir mainījies tiesiskais regulējums,” saka PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis. Savukārt pārējās lietas, kas ir ierosinātas pret to valstu pilsoņiem, pret kurām nav atļauts, viņas tiks izskatītas tādā kārtībā kā līdz šim.
Bet ik gadu ir aptuveni 300 cilvēku, kuri no Latvijas pilsonības pagūst atteikties paši, lai iegūtu vai saglabātu citas valsts piederību. Tā 2012.gadā no Latvijas pilsonības paši atteikušies 287 cilvēki, no kuriem 107 kļuvuši par Krievijas pilsoņiem, 32 - Vācijas, 27 – Lielbritānijas, 24 – Norvēģijas un 17 kļuvuši par Kanādas pilsoņiem.
Gadu iepriekš (2011.g) proporcija ir visai līdzīga: atteikušies 294 cilvēki, no kuriem 99 kļuvuši par Krievijas pilsoņiem, 44 – Zviedrijas, 39 – Vācijas, 36 - Norvēģijas un 22 – Lielbritānijas.
Trešdaļai, kura atteikusies no Latvijas pilsonības par labu Krievijai, nākotnē nekas nemainīsies. Bet lielai daļai, kas tagad ir, piemēram, tikai Zviedrijas, Vācijas vai Lielbritānijas pilsoņi, atkal varēs lūgt arī Latvijas pases. Ja vien to vēl vēlēsies.
Šobrīd aplēsts, ka interese varētu būt no aptuveni 20 tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Un gan PMLP, gan Ārlietu ministrija gatavojas pilsoņu loka papildināšanai. “Jāskatās, kā atrisinās šī procesa tehnisko pusi, bet mēs varam prognozēt, ka interese būs. Un tam arī gatavojas visas vēstniecības un diplomāt pārstāvniecības ārzemēs, un arī goda konsulāti, sniedzot informāciju par to, ka šādi interese varētu būt,” norāda Ārlietu ministrijas pārstāve Līga Bergmane.
Kā īsti iegūt vai atgūt Latvijas pasi - vēl top attiecīgi Ministru kabineta noteikumi. Bet jau šobrīd zināms, ka bez iesnieguma un 15 latu nodevas neiztikt. Jādomā arī, ko darīt, lai neveidotos neprognozējamas rindas. “Šobrīd vairāk skatos no praktiskā viedokļa, lai mēs spējam akumulēt šo milzīgo interesi, iesniegumu skaita pieplūdumu, visticamāk, tas būs ļoti īsā laika periodā. Lai neizveidojas tāda situācija, ka – mēs likuma izmaiņas pieņēmām, ikviens ir gaidīts pilsoņu lokā, bet mēs sakām – nē, mums nav administratīvās kapacitātes, lai visus šos tūkstošus ar iesniegumiem izvērtētu – vai pilsonība ir piešķirama vai nav piešķirama, ir atjaunojama vai nav,” atzīmē Citskovskis.
