LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” sižets par Covid-19 vakcīnu iedarbīgumu nāca klajā 29. martā politiski nokaitētā gaisotnē – vakcīnu pasūtīšanā pieļauto kļūdu dēļ valstī bija vakcīnu bads. Izmisīgi tika gaidītas piegādes cerībā ātrāk vērt vaļā lielos vakcinācijas centrus un vispirms savakcinēt riskam pakļautāko vecuma grupu – seniorus. To bija plānots darīt ar “AstraZeneca” vakcīnu, ko Latvija iepirkusi visvairāk.
Raidījums vaicāja: vai vispār būtu pareizi seniorus potēt ar “AstraZeneca”? Vai seniori būs pasargāti? Raidījuma iniciētie eksperimenti, veicot laboratoriskos testus, uzrādīja – pēc “AstraZeneca” senioriem veidojas ļoti maz antivielu. Valsts Zāļu aģentūra skaidroja, ka antivielas nav tas, pēc kā vērtēt vakcīnu efektivitāti pret Covid-19 un izdarīt secinājumus.
Raidījums raisīja plašu rezonansi. Sekoja mediju uzrauga sods Latvijas Televīzijai, izskatot Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Imunizācijas valsts padomes, Zāļu valsts aģentūras, vairāku neatkarīgo ekspertu un Mediju ētikas padomes atzinumus.
Raidījuma autors Guntis Bojārs atzīst – nebija gaidījis, ka reakcija būs tāda: “Vienkārši tajā brīdī tas raidījums nu netrāpa tā brīža konjunktūrā. Un tad – es negribu lietot jēdzienu “politiski sodītais”... Jā, bet mazliet tāda sajūta bija. Pirmais, bija ļoti grūti taisīt vispār nākamo raidījumu. Jo tad, kad tev tagad pasaka, ka tu esi galīgi šitā izdarījis un bezmaz vai valstī apturējis vakcinācijas procesu, tas bija tāds nu... Jā, jautājums no sērijas, kas es esmu un vai es tur kaut kam deru.”
Precizējums
Citētie fragmenti no tiesas sprieduma nav tiesneses izdarīti secinājumi, bet gan iesniedzēja – LTV - tiesai adresētajā sūdzībā minētie argumenti par pieņemto NEPLP lēmumu, kas tika pārsūdzēts.
Tagad tiesa atzina – raidījumā nav nepatiesu faktu. Tie atspoguļoti tādā apjomā, kādā tobrīd bija pieejami. Viedokļu daudzveidība ir nodrošināta. Un žurnālistam nav jābūt tikai neitrālam notikumu atspoguļotājam.
LTV minēja argumentus par pieņemto NEPLP lēmumu, kas tika pārsūdzēts:
"No lēmuma rodas iespaids, ka žurnālistam būtu jāpopularizē valsts izvēlētā politika un konkrētajā gadījumā – jāslavē un jāatturas no kritikas par konkrētās vakcīnas “AstraZeneca” izvēli senioru vakcinēšanai. Šādam uzskatam nevar piekrist."
Tiesa arī atzina, ka žurnālisti drīkst būt gan provokatīvi, gan aizskaroši, gan arī izmantot dažādus veidus, tai skaitā antivielu testu analizēšanu, lai sabiedrībā veicinātu atklātas un nozīmīgas diskusijas.
Tiesas sprieduma fragments ar LTV argumentiem par pieņemto NEPLP lēmumu:
Iestāde, neņemot vērā iepriekš minēto un nevērtējot raidījumā, kas ir fakti un kas ir viedoklis, pēc būtības uzlikusi naudas sodu par “nepareiza” viedokļa paušanu un “neierastu” metožu izmantošanu, tādējādi pārkāpjot Satversmes 100. pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu un nepareizi piemērojot un iztulkojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta 4. daļu.
NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš pagaidām komentārus nesniedz. Bet tiek solīts spriedumu pārsūdzēt, tātad sodīšanas prasību uzturēt spēkā.
“Jebkurā gadījumā padome šāda veida lēmumu pieņēma (..) sabiedrības interesēs un, ieklausoties sabiedrības bažās. Un ne tikai. Bet arī mēs uzklausījām piecu dažādu institūciju slēdzienus un secinājumus par to, ka “Aizliegtā paņēmiena” raidījumā tomēr netika ievērota pienācīga, kā saka, precizitāte un neitralitāte. Un tāpēc arī ir šī lieta,” skaidroja NEPLP locekle Ieva Kalderauska, solot plašāku komentāru, kad tiesvedība būs noslēgusies.
Tikmēr “Aizliegtā paņēmiena” komanda priecājas par pirmajā instancē lemto un uzsver – tam svarīga nozīme, lai žurnālisti savā darbā var turpināt būt objektīvi. “Šis spriedums ļauj arī formulēt, ka mēs drīkstam saglabāt to savu redzību. Mums nav jākļūst par vienas vai otras varas ruporiem, lai kā to vara grib. Jā, un šajā gadījumā, es teiktu, tas spriedums saka – mums pienākas aizsardzība. Mēs neesam sodāmi par to, ka mēs neesam pieslēgušies kādai pusei. Tas ir ļoti būtiski,” skaidroja Bojārs.
Šajā lietā LTV pārstāvošais advokāts uzskata – tiesa ļoti rūpīgi iedziļinājusies un tās paustais ir vērā ņemams ne tikai žurnālistiem, bet arī uzraudzības iestādēm.
“Turklāt jāatzīmē – neatkarīgi no tā, vai tas tiks vai netiks pārsūdzēts, jau šīs tēzes, kuras ir rūpīgi formulētas, tiesas labi formulētas un pietiekami argumentētas, jau ir kļuvušas par daļu no Latvijas tiesu prakses, kas faktiski ir viens no tiem ķieģelīšiem tajā mūrī, kas, ja varētu sacīt, stiprina Latvijas pētniecisko žurnālistiku,” sacīja advokāts, LTV aizstāvis tiesā Lauris Liepa.
KONTEKSTS:
"Aizliegtā paņēmiena" eksperimentā pārbaudīja antivielas pēc "Pfizer" otrās vakcīnas un "AstraZeneca" pirmās vakcīnas. "Gulbja laboratorijas" pārbaudē tika secināts, ka pēc "AstraZeneca" vakcīnas antivielu ir mazāk.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska norādīja, ka antivielu veidošanās mērījumi pēc vakcinācijas pret Covid-19 nesniedz pietiekamus secinājumus par vakcīnas efektivitāti – vai antivielu daudzums ir pietiekams, vai arī ne. Tādējādi "Aizliegtā paņēmiena" eksperiments vienkārši samulsināja cilvēku prātus. Vienlaikus Zavadska pret žurnālistiem vērsties neplāno.
LTV jau iepriekš pauda – tā neuzskata, ka raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" paustā informācija par vakcīnas "AstraZeneca" efektivitāti būtu atsaucama, kā arī medijs nesodīs raidījuma komandu jebkādā veidā.
