Raidījums radīja plašu rezonansi sabiedrībā, Veselības ministrija un tās pakļautībā esošās iestādes pieprasīja atsaukt raidījumā izskanējušo informāciju, norādot, ka tā “ir ne tikai maldinoša, bet arī zinātniski nepamatota un vienlaikus sabiedrības veselību apdraudoša”.
Lai sagatavotu padomes atzinumu, LTV uzrunāja arī ekspertus – zvērinātu advokātu biroju “Cobalt” un mediju eksperti Dr. sc.soc. Andu Rožukalni, aicinot sniegt savus neatkarīgos atzinumus par to, vai raidījums jebkādā veidā ir pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu vai citus normatīvos aktus, un kā vērtējams tā saturs.
Ne LTV juristi, ne zvērinātu advokātu birojs “Cobalt” nekonstatēja, ka raidījuma saturā būtu konstatējams likuma pārkāpums
– saturs neapdraud sabiedrības veselību un nav apzināti maldinošs, bet gan vērsts uz diskusijas veicināšanu par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem veselības aizsardzības jomā, uz kuriem publiskajā telpā nav pārliecinošas atbildes, turklāt arī valsts institūcijas tādas vēl šobrīd nevar sniegt.
Žurnālistiem ir neapstrīdamas tiesības un pienākums pētīt paaugstinātas intereses un nozīmības tēmas. Imunitātes jautājums Covid-19 vakcinācijas procesa kontekstā noteikti ir atzīstams par šādu tēmu, norāda LTV.
Vienlaikus padome raidījuma veidotājiem norādījusi, ka pilnvērtīgai tik sarežģīta un sensitīva temata aplūkošanai žurnālistiem jārāda visaugstākā profesionālā kvalitāte, precizitāte un atbildība pret skatītājiem.
“Aizliegtā paņēmiena” ietekme sabiedrībā ir augsta, cilvēki uzticas raidījuma saturam, tas ir sabiedriskās televīzijas “prime-time” produkts, un tas nekādā gadījumā nedrīkst radīt šaubas par tajā paustās informācijas patiesumu.
Padomes vērtējumā raidījuma noslēdzošā – secinājumu un diskusijas – daļa ir problemātiska, ir radījusi iespaidu par nevienādu faktu izcēlumu, un tajā iztrūkst argumentētas un pierādītas kopsakarības. Līdz ar to, ņemot vērā temata specifiku un sabiedrībā jau esošās šaubas par vakcinācijas efektivitāti, padome uzskata, ka būtu bijis nepieciešams izmantot zinātniskā konsultanta pakalpojumus, kas palīdzētu skaidrāk izvērtēt, vai pētījums ir uzskatāms par pilnvērtīgu un raidījuma noslēgumā paustie secinājumi atbilst realitātei.
LTV neuzskata, ka raidījumā paustā informācija būtu atsaucama. Tāpat LTV nav pieņēmusi lēmumu jebkādā veidā sodīt raidījuma komandu.
LTV arī uzskata, ka raidījuma tēma nav izsmelta un tā raisījusi arī nozīmīgu diskusiju par zinātnes un veselības žurnālistiku, tomēr atvainojas tiem skatītājiem, kuriem raidījumā izskanējusī informācija šķitusi maldinoša. Tieši tāpēc rosināts tēmu turpināt plašākā zinātnes un žurnālistu profesionāļu lokā, apspriežot raidījumā paustās eksperimentālas pieejas un tēmas, kas ir tik būtiskas sabiedrības veselībai.
KONTEKSTS:
"Aizliegtā paņēmiena" eksperimentā pārbaudīja antivielas pēc "Pfizer" otrās vakcīnas un "AstraZeneca" pirmās vakcīnas. "Gulbja laboratorijas" pārbaudē tika secināts, ka pēc "AstraZeneca" vakcīnas antivielu ir mazāk.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vētīs, vai sižetā nav pieļauti likuma pārkāpumi. Raidījuma veidotājs Guntis Bojārs uzsvēris, ka "AstraZeneca" vakcīnas efektivitāte sižetā netiek apšaubīta, un pārkāpumus nesaredz. Latvijas Žurnālistu asociācija aizstāvējusi raidījumu, sakot, ka politiķu vēršanās pret to nav pieņemama.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska jau iepriekš norādīja, ka antivielu veidošanās mērījumi pēc vakcinācijas pret Covid-19 nesniedz pietiekamus secinājumus par vakcīnas efektivitāti – vai antivielu daudzums ir pietiekams, vai arī ne. Tādējādi, viņasprāt, "Aizliegtā paņēmiena" eksperiments vienkārši samulsināja cilvēku prātus. Viņa sacīja, ka pret žurnālistiem vērsties neplāno.
