Šādu viedokli termiņuzturēšanās atļauju programmas vērtēšanai veltītajā Saeimas Iekšlietu komisijas sēdē pauda eksperti un vairākas amatpersonas.
Kopumā termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas programma, kuras ietvaros no 2010.gada ārvalstnieki, iegādājoties nekustamo īpašumu vai investējot Latvijas ekonomikā, iegūst tiesības uzturēties Latvijā, nav radījusi nekādus būtiskus draudus drošībai, liecina Drošības policijas apkopotie dati.
Līdz šim no vairākiem tūkstošiem izsniegto atļauju drošības apsvērumu dēļ nācies anulēt vien dažiem.
Visus uzturēšanās atļauju saņēmējus pārbauda arī Drošības policija, un tā trīs gados uzturēšanās atļauju atteikusi tikai sešiem ārzemniekiem. Drošības sargi uzrauga arī tās personas, kuras atļauju jau ieguvušas, un ir bijis tikai viens gadījums, kad cilvēks iekļauts valstij nevēlamo sarakstā pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas. Tādēļ drošības sargi uzskata, ka Krievijas pilsoņi individuāli riskus valsts drošībai nerada. Vērtējams gan esot viņu augošais kopskaits - ņemot vērā Krievijas retoriku, ka tā gatava aizstāvēt savus pilsoņus arī citās valstīs pie jebkuriem apstākļiem, tieši tas radot apdraudējuma risku.
Tomēr no nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem izskan viedoklis, ka zināmā mērā programma savu mērķi nekustamā īpašuma tirgū jau ir sasniegusi. Šī iemesla dēļ ir vērts apsvērt, vai šobrīd programmai nebūtu jākalpo citiem mērķiem, uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.
Viņš norādīja, ka līdz šim termiņuzturēšanās atļauju tīkotāji vismazāk ieguldīja uzņēmumu kapitālā, bet no ekonomikas konteksta tuvākajos piecos gados nekustamo īpašuma refinansēšana vairs nebūs tik kritisks jautājums kā 2009.gadā. Šobrīd daudz kritiskāka ir kapitāla pieejamība, un, domājot par rekomendācijām nākamā parlamenta darbam, būtu daudz rūpīgāk jāpievēršas termiņuzturēšanas atļauju programmas fokusam, lai šī programma vairāk veicinātu naudas ienākšanu uzņēmumu kapitālos, nevis nekustamajos īpašumos, klāstīja Bičevskis.
Šo viedokli aizstāvēja arī uzņēmējs, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš uzsvēra - šobrīd ir pārliecinoši redzams, ka šīs programmas ekonomiskais efekts ir liels.
Iepriekšējās pieļautās ķezas sekas ir zināmā mērā likvidētas, ekonomika četrus gadus aug un spiediena atbalstīt nekustamo īpašumu nozari vairs nav, norādīja Rungainis.
Tomēr, ņemot vērā no vairākām partijām izskanējušās bažas par to, ka termiņuzturēšanās atļauju programma tomēr var slēpt pagaidām vēl neapzinātus riskus, tās tālāko izvērtēšanu Saeimas Iekšlietu un drošības komisija plāno turpināt.
Jau ziņots, ka Nacionālā apvienība vairakkārt nesekmīgi mēģināja apturēt termiņuzturēšanas atļauju programmu, noteikt kvotas vai aizliegt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, kas investē nekustamā īpašumā. Termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana investoriem bija toreizējā Latvijas Pirmās partijas līdera Ainara Šlesera ideja, likums pieņemts 2009.gadā, bet kopš tā laika ir mainīts - šogad septembrī stājās spēkā grozījumi, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju. Sākotnēji likums noteica, ka termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem var iegūt, iegādājoties vienu vai vairākus īpašumus vismaz 142 300 eiro vērtībā vai 71 150 eiro vērtībā ārpus Rīgas reģiona un republikas pilsētām.
