Vietējā tirdzniecības centrā Cēsīs nu jau divus mēnešus ir atvērts Chaohao Čeņa un viņa sievas apģērbu veikals bērniem. Pagaidām Chaohao ar pircējiem sazinās angliski, taču abi ar sievu mācās arī latviešu valodu.
„Pagaidām es varu tikai sasveicināties, labrīt, labdien, labvakar, tikai ko tādu,” saka Čeņš.
Veikala saimnieks stāsta, ka lielākā problēma, uzsākot savu biznesu, viņiem ir valodas barjera.
„Lai sazinātos ar valsts iestādēm, mēs nevaram rakstīt angliski, visiem dokumentiem ir jābūt latviski. Tas sagādā grūtības man, bet es jau esmu atradis tulku, kurš man palīdz,” atklāj veikala saimnieks.
Cēsu novada domē ķīniešu vēlmi iesaistīties vietējā biznesā vērtē pozitīvi, tomēr pašvaldība pagaidām ir piesardzīga, prognozējot, vai tam būs arī nākotne.
„Viņi tam nav gatavi. Pieraduši, ka Ķīnā ir miljardu tauta, ka, pārdodot pārsimts cilvēkiem, jau nopelni. Cilvēku skaits ir daudz mazāks Latvijā, it sevišķi šeit Cēsīs. Viņi nav gatavi pareizo vietu un preci atrast,” spriež Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Jānis Goba.
Pašvaldības pieredze liecina, ka Ķīnas pilsoņi īsti neizprot Latvijas likumdošanu un normatīvos aktus. Tāpēc Cēsu novada pašvaldība ķīniešu ģimenes aicinājusi uz tikšanos, lai informētu par dažādiem praktiskiem jautājumiem pilsētā.
„Pieguļošās teritorijas tīrīšana, elektrības un ūdens rēķinu maksāšana. Daudzas dažādas lietas, sētas sakārtošana, ka nevar vecpilsētā uzsliet tādu kā grib,” par ķīniešu uzņēmējiem skaidroto stāsta Goba.
Pagaidām gan Ķīnas pilsoņu interese par nekustamo īpašumu Cēsīs ir apsīkusi. Chaohao Chens prognozē, ka pēc nekustamā īpašuma iegādes cenu sliekšņa paaugstināšanas diez vai kāda ģimene no Ķīnas vēl būs gatava šurp pārcelties.
