„Vienmēr atceros to pulsāciju, kas bija ap torni, pašā tornī un karogam, kad viņš uzgāja augšā kopā ar himnu," stāsta rakstnieks Alberts Bels. Viņš atceras, kā pirms 25 gadiem 11. novembrī kopā ar aktieri Ēvaldu Valteru uzkāpa pils Svētā Gara tornī un tajā pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Karogs bija šūts no vējjakām: audums spīdīgs un plāns, mastā tas pacēlies viegli, skanot Latvijas valsts himnai.
Alberts Bels tagad ar seno vērtīgo vēstures liecinieku tiekas kā ar mīļu, novecojušu, krunkainu draugu: „Uzkāpu augšā tornī pa kāpnēm un torņa laukumiņā ieraudzīju karogu, kas gulēja kā tāds neatraisīts spēks, mierīgs un gaidošs. Ēvalds tur jau stāvēja sagatavojies, un es paskatījos lejā: tur bija simtiem tūkstošiem cilvēku. Tas bija kaut kas neiedomājams. Likās, ka Daugava izkāpusi no krastiem. Un kad mēs sākām griezt kloķi, tad karogs gāja augšā ļoti viegli: viņš bija tas spēks, kas uzgāja pats augšā."
„Atradumi LZA seifā, kur viņi gulēja aizzīmogotos iesaiņojumos ar dokumentiem, ir sagaidījuši brīdi, lai tiktu celti gaismā un tiktu atdoti sabiedrībai." Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis uzsver, ka 83 lietas, ko akadēmija atdāvina Tautas frontes muzejam, neatstāj nevienu vienaldzīgu.
Līdzās karogam, muzeja rīcībā nonāks senas dziesmu grāmatas, sudraba monētas un karotītes, kāds zelta zobu kronītis, sena kareivja statuja, arī 1920. gada dzimšanas apliecība un āmurītis, ar kura palīdzību Tautas frontes sapulcēs uzturēja kārtību. To labi atceras Tautas frontes vadītājs Dainis Īvāns: „To es esmu sitis gan domes, gan valdes sēdēs. Un pārējās relikvijas tika kaut kur noglabātas. Cilvēkiem bija doma, ja mēs pirmo Latviju dibinājām, nododami zelta rezerves un rotas lietas, tad šo otro Latviju dibināsim ziedodami kaut ko. Tas bija garīgs projekts, un cilvēkiem nekā materiāla nebija žēl."
Dažādās lietas savulaik iedzīvotāji dāvinājuši gan tāpēc, lai materiāli atbalstītu Tautas fronti, gan, lai simboliski paustu atbalstu un saglabātu šīs vērtības. Cik daudz no dāvinātajām lietām zudis, nav zināms, jo līdz ar laiku, kad Tautas fronte 90. gados veidojās par politisku organizāciju, un tad atkal par kustību, daudz kas zudis, tai skaitā arī dāvinājumu saraksti.
Tomēr muzeja direktore Meldra Usenko aicina cilvēkus joprojām atbalstīt muzeju un dāvināt: „Jums šķitīs nevajadzīgs, bet tās būs unikālas vēstures liecības. Vēsturiskās atmiņas, jūsu personiskās atmiņas: kur jūs piedalījāties, kādās manifestācijās, ar ko kopā."
Daļa no dāvinātajām lietām no Zinātņu akadēmijas seifiem nonāks ekspozīcijā, piemēram, karogs. Bet citas nokļūs muzeja krājumā. Jauno ekspozīciju muzejā, kad Tautas frontei apritēs 25 gadi, paredzēts atklāt rudenī.
