Pusdiena

Pusdiena 12.02.2018

Pusdiena

Pusdiena 13.02.2018

Taps īpašs Rīgas Latviešu biedrības likums

Taps īpašs Rīgas Latviešu biedrības likums

Jau nākamnedēļ uz pirmo sēdi sanāks ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmumu izveidotā darba grupa, kam jāizstrādā Rīgas Latviešu biedrības likums. Šo likumu, kas noteiktu gan īpašumtiesības uz Merķeļa ielā esošo Rīgas Latviešu biedrības namu, gan dotu biedrībai tiesības pretendēt uz publisko finansējumu, deputāti cer pieņemt vēl šī Saeimas sasaukuma laikā.

1868. gadā dibinātā Rīgas Latviešu biedrība, kas ir pati senākā oficiālā latviešu organizācija, šogad atzīmē 150 gadus kopš tās dibināšanas. Tādēļ Rīgas Latviešu biedrības vadība vērsusies Saeimā ar aicinājumu pieņemt īpašu likumu. Biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis otrdien, 13. februārī, notikušajā Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē stāstīja, ka, neraugoties uz organizācijas vēsturisko lomu, patlaban tā ir gluži tāda pati nevalstiskā organizācija kā jebkura cita.

„Mēs kā biedrība esam pielīdzināti jebkurai biedrībai. Mazai suņu audzētāju biedrībai, tādai vai tādai. Vienmēr mēs saņemam atteikumu,”

sacīja Gailītis.

Neraugoties uz to, ka biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, tai ir visai sarežģīti piesaistīt finansējumu, kas nepieciešams Merķeļa ielā esošās vēsturiskās ēkas uzturēšanai, pauda Rīgas Latviešu biedrības valdes locekle Marija Heislere-Celma. „Tie galvenie aspekti, kāpēc mēs domājam, ka šo likumu vajadzētu virzīt… Pirmkārt, mēs patiešām esam nevalstiska organizācija, bet šis nams ir kultūras piemineklis,” klāsta Heislere-Celma. “Vēsturiski jau ir bijuši mēģinājumi iedzīt mūs maksātnespējā ar mērķi dabūt namu un to pārdot. Līdz ar to ir grūti piesaistīt publisko finansējumu. Tāpēc šis likums nostiprinātu to, ka, ja biedrībai kaut kas notiek, maksātnespējas vai likvidācijas, šis piemineklis paliek valstij un tiek saglabāta tā vēsturiskā nozīme,” norāda Heislere-Celma.

Ņemot vērā, ka ēkai ir kultūras pieminekļa statuss, tās uzturēšanā un restaurācijā ir jāievēro dažādi ierobežojumi. Turklāt arī pašas ēkas uzturēšana izmaksā dārgi – rēķini par elektrību un apkuri vien mērāmi tūkstošos eiro. Lai šo naudu nopelnītu, Rīgas Latviešu biedrības nams tiek izmantots saimnieciskajā darbībā. Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Einars Cilinskis (VL-TB/LNNK) apliecina, ka līdz šim vēsturiskās ēkas uzturēšanā ieguldītais publiskais finansējums ir salīdzinoši neliels.

„No 2013. līdz 2017. gadam tā kopējā summa ir bijusi 67 000 eiro veselai virknei mazo projektu. Tas nav daudz priekš tāda nama, tas drīzāk ir maz,”

sacīja Cilinskis. “Kultūras ministrijai noteikti nav iebildumu pret to, ka šāds likums tiek virzīts. Ņemot vērā, ka Saeimas laiks tuvojas beigām, būtu labi, ja to virzītu komisija, tādējādi paātrinot tā virzību,” norādīja ministrijas parlamentārais sekretārs.

Rīgas Latviešu biedrības vadības sagatavotais likumprojekts gan esot ļoti nepilnīgs. Tādēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien nolēma izveidot darba grupu, kurā darbosies gan Saeimas deputāti, gan Kultūras ministrijas un parlamenta Juridiskā biroja pārstāvji. Juridiskā biroja speciāliste Lilita Vilsone spriež, ka Rīgas Latviešu biedrības likumā būtu jārisina vairāki jautājumi.

„Parasti likumā ir tā, ka kaut ko noregulē, sagaida kaut kādu atbalstu, bet tad ir jāsaprot, ka pretī likumdevējs tikpat strikti pasaka uzdevumus, kuri ir jāveic tam, kuru atbalsta,” saka Vilsone. “Doma baznīcas gadījumā tā ir publiskā pieejamība, tūrisms, koncerti, dažādi valsts nozīmes pasākumi un visādi citi uzdevumi, kas baznīcai ir jādod pretī par to, ka valsts to finansiāli atbalsta. Ir jāsaprot, kas ir tie pasākumi, kurus valsts no jums jau šodien sagaida, ko valsts jau šobrīd saņem, lietojot biedrības namu,” norāda Vilsone.

Darba grupa uz pirmo sēdi sanāks jau nākampirmdien. Likumprojektu plānots izstrādāt un pieņemt vēl šī Saeimas sasaukuma laikā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti