Puzuru veidošana, latviešu tradicionālie danči un pat kāršu spēle zolīte – tās ir tikai dažas no latviešiem tik raksturīgajām vērtībām, kas apkopotas Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un iekārtotas uz lielā "Saimes galda" Latviešu biedrības namā – izstādē, kas ievada festivāla notikumus. Tās autore ir Patrīcija Baltiņa, kura par tās centrālo objektu ir izvēlējusies galdu – vietu, kas latviešus vieno jebkurās mājās. Pie tā svin un arī skumst, bet te – iepazīst latviešiem raksturīgo kultūru.
Folkloras kopa "Talsi" ir tikai viens no vairāk nekā diviem simtiem kolektīvu, kas šobrīd jau sākuši svinēt starptautiskos folkloras svētkus. Talsinieki šovakar būs sastopami atklāšanā Siguldā, bet jau nedēļas nogalē vairāk nekā tūkstoš dalībniekus uzņems ciemos pie sevis deviņos pakalnos. Šī gada festivāls "Baltica" ir vēl īpašāks, jo folkloras ļaudis tik lielā skaitā nav tikušies divus gadus.
Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras un tautas mūzikas eksperte Lauma Bērza stāsta: "Šogad "Baltica" ir tiešām tāds Baltijas valstu festivāls, kur satiksimies un nodarbosimies ar tradicionālās kultūras aktivitātēm, kas ir pietiekami dažādas – no viena novada uz otru. Un šeit es domāju visas Baltijas novadus. Tad skatīsimies, kas mums ir kopīgs, kas mums ir atšķirīgs, kā mēs kā kaimiņi mākam sadzīvot un ko mēs varam cits no cita mācīties."
Gan vietējiem, gan starptautiskajiem dalībniekiem būs iespēja iepazīt ne tikai Latvijas tradicionālās kultūras daudzveidību, bet saskatīt to tieši Kurzemē, jo nedēļas nogalē festivāls dosies uz vairākiem Kurzemes novadiem.
Festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Mellēna skaidro: "Tā kā festivāla notikumi ir gan Popē, gan Ventspilī, gan Dundagā, gan Kuldīgā, tad tāmnieku izloksnes daudzveidību būs iespēja baudīt. Būs iespēja baudīt arī šo muzicēšanas atšķirību, jo suitu burdons ir pavisam cita skaņu ainava nekā, teiksim, Lejaskurzemes daudzbalsība."
Talsos, kur festivāls "Baltica" noslēgsies, folkloras zīmē paies divas dienas. Jau sestdien tā skanēs ļoti dažādās pilsētas vietās un dažādās formās, kur ar nejaušiem garāmgājējiem vai mērķtiecīgiem skatītājiem un klausītājiem tiksies folkloras kopas. Un, tā kā balsis tām jaudīgas, skanēs visa pilsēta.
Folkloras kopas "Talsi" vadītāja Lija Dunska ir pārliecināta: "Talsi skanēs ļoti, jo folklora ir pieradusi dziedāt bez dažādām pastiprinošām iekārtām. Talsos mēs tieši uz to šoreiz strādājām, ka pastiprinājumu nekur nebūs, būs dabīgā skaņa."
Ne tikai Talsos, bet jau 7. jūlija vakarā Siguldā talsinieki dižosies ar šīs puses slaveno stāstnieci Almu Makovsku, kurai šogad apritētu simtā jubileja. Viņa ir iedvesmas avots daudziem jo daudziem šī brīža Latvijas stāstniekiem, un viņas pasakas folkloras pētnieks Guntis Pakalns apkopojis grāmatā.
"Viņa ir mūsu tāds neapstrādāts briljants. Es atceros, kad mani bērni bija mazi, klausījos vakara pasaciņu, tad Alma Makovska stāstīja šīs pasakas radio," atminas Dunska.
Folkloras kopas "Talsi" vadītāja novērojusi, ka starptautiskais festivāls palielina jaunu dalībnieku interesi. Arī šobrīd rindā gaida jaunas dalībnieces, kas pievienosies rudens sezonā. Folkloras un tautas mūzikas eksperte Lauma Bērza gan aicina ne tikai izrādīt interesi par folkloru, bet arī tradicionālo kultūru: "Es domāju, ka katra Latvijas sabiedrības locekļa pienākums – un latvieša vai krieva, vai ukraiņa – ir kaut kādā mērā tomēr izzināt, no kurienes viņš nāk, un būt par lojālu Latvijas pilsoni. Neskatoties uz savu izcelsmi, bet to apzinoties."
Par to vienisprātis ir arī Mellēna: "Ir ļoti svarīgi nepazaudēt savas saknes. Tas tā pilnīgi triviāli sakot, bet no otras puses – tātad ieraudzīt šo kultūras daudzveidību, viņas smalkumu, jo tikai uz tā pamata veidojas Latvijas kultūrtelpas savdabība un tas, ar ko Latvijas kultūrtelpa var dalīties ar Eiropu, ar daudz plašāku pasauli."
Noslēguma pasākumā Talsos festivāla rīkošanas stafete svinīgi tālāk tiks nodota igauņiem.
