Lai pirmdienas rītā 49 ukraiņu bērni varētu mosties ar dāvanām zem spilvena, brīvprātīgajiem darbs sākās jau svētdienā. Viņiem bija jānogādā saldumu paciņas Talsos, Virbos un Rojā, lai naktī Svētā Mikolaja pienākumu tālāk varētu pildīt vecāki.
"Es arī bērnībā negulēju, cik vien varēju, klausījos katru troksnīti – kad tad nāks, kad nāks Svētais Mikolajs un liks dāvanas? Lai redzētu.
Bet, protams, mēs aizmiegam, un tad no rīta pārsteigums, ka ir dāvaniņas," stāstīja brīvprātīgā Orisja Urtāne-Gajevska.
Orisjai ir ukraiņu saknes, tāpēc viņa zināja, ka bērniem šī tradīcija ir ārkārtīgi svarīga. Lai gan dāvināti pārsvarā tiek saldumi un nelieli nieki, brīvprātīgā saprata, ka vecāki paši nelūgs palīdzību to iegādei. Tāpēc ziedotāju sarūpētās pakas ir pārsteigums arī pieaugušajiem.
"Noskaņojums nav, protams, tas priecīgākais, bet galvenais, lai bērniem svētki. Mēs, pieaugušie, kaut kā iztiksim," sacīja mamma Aļina.
"Droši vien saldumu paciņu un kādu rotaļlietu!" Tā Artjoms atklāj vēlmes, ko cer saņemt no Svētā Mikolaja. Viņš ir viens no četriem bērniem, kurš dzīvo kādreizējā Virbu skolā, kas šobrīd atvēlēta ukraiņiem. Bērni gan paspēj ieraudzīt ziedotāju dāvanas, taču tas nenozīmē, ka brīnums izpaliks. Lai arī šie svētki paies ne savās mājās un ir grūti, vecāki tomēr sarūpējuši dāvanas arī paši. Piemēram, Aļina meitai dāvinās kastīti ar ziepju burbuļiem, bet puikam rāciju un saldumus.
Svētais Mikolajs ir nabagu un bērnu aizbildnis. Gluži kā latviešu bērni ik decembri raksta vēstules Ziemassvētku vecītim, tā ukraiņi – Svētajam Mikolajam.
Paklausīgie patiešām 19. decembra rītā tiek pie dāvanām, bet tie, kuri nav labi uzvedušies, zem spilvena atrod žagarus. Sākotnēji labdarības akcijā "Brīnumam tici" bija paredzēts paciņas sarūpēt bērniem līdz 12 gadu vecumam.
"Bet tad, saprotot, ka nevar ģimenē iedot tikai daļai bērnu, tāpēc mēs visās ģimenēs, kurās ir bērni, sagādājām prieku," pastāstīja Talsu novada fonda valdes priekšsēdētāja Iveta Rorbaha.
Brīvprātīgo vidū arī mācītājs Ainārs Kostanda, kurš ar pieaugušajiem aprunājas. Visi kā viens viņam skumji atzīst, ka bija cerējuši Ziemassvētkus janvāra sākumā sagaidīt mājās.
"Fiziski kā vienkārši cilvēki mēs nespējam šo karu apturēt. Bet ko mēs varam darīt – dāvāt savu līdzjūtību, mīlestību, sirds siltumu. Viņi saprot, ka nav vieni," uzsvēra mācītājs.
Labdarības akcijai ziedotāji atvēlēja vairāk līdzekļu, nekā vajadzīgs saldumu paciņām, tāpēc janvāra vidū ukraiņu bērni dosies arī piedzīvojumā uz Klaunu māju.
