Tagad mēs vien varam mēģināt iztēloties, kas noticis Latvijas mežos, un Pētera Čevera bunkurs ir vieta, kur par tā laika notikumiem stāsta ne tikai izvietotie informācijas materiāli, bet arī partizānu grupai tuvu cilvēku liecības. Ziedonis Āls bija viens no grupas dalībniekiem, un viņa meita spilgti atceras tēva stāstīto.
Gunta Āle pastāstīja: "Ziemā braucām pēc siena, un viņš bija tāds kluss un nomākts. Un es viņam jautāju: "Kāpēc tu tāds, kas tev ir?" Un tad viņš teica, ka šodien ir tā diena, kad bunkurā bija šī kauja. Atnākot šeit, es jūtu gan tās bailes, gan to izmisumu, gan tās sāpes, kas ir šeit bijušas."
Savukārt atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube norādīja: "Šeit bija reāla kauja. Varbūt tieši šeit no šī koka bija uzbrucējs un partizāns varbūt no šejienes tika nogalināts. Tā ir reāla vieta, tā tas ir. Šī nav filma. Ir jāmaterializē šīs vietas notikumi sev galvā, un sāc aizdomāties, par ko viņi iestājušies un ka arī tev viņi caur to nodod atbildību, jo šeit ir lijušas asinis."
1950. gada 3. februārī Pētera Čevera grupai uzbruka "čekas" karaspēks vairāk nekā 300 vīru sastāvā. Tie, kuri izlauzās no ielenkuma, savas brūces dziedēja, slēpjoties pie atbalstītājiem, un daļa aprīlī atkal apvienojās.
Vēlāk četriem piesprieda nāvessodu nošaujot, bet jaunākie tika ieslodzīti soda nometnēs.
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis sacīja: "Mums ir jāgodā un jāpauž cieņa tiem, kas ir cīnījušies par to, kur mēs šobrīd esam, par to, ka mēs esam dzīvi, par to, ka mēs varam runāt savā valodā. Tie ir tie vīri, kuriem mums par to jābūt pateicīgiem."
Nacionālo partizānu organizācijas biedrs Ivars Zorgenfreijs ir viens no bunkura atjaunošanas idejas aizsācējiem. Viņš ļoti cer, ka to apmeklēs katrs Talsu novada skolēns un ģimenes ar bērniem.
Zorgenfreijs uzsvēra: "Ja var šo vārdu – apmierināts – pateikt, tad šī vārda pilnīgā izteiksme ir šodien manā izjūtā."
Savukārt Graube norādīja: "Ja ir kādi svinīgi, svarīgi pasākumi, kuri prasa atrasties kauju vietās, tad šī ir viena no tām."
Lai bunkurs kalpotu vairākās paaudzēs, tas veidots no betona un citiem mūsdienīgiem materiāliem, bet apdarināts ar apaļkoka pusbaļķiem, lai radītu autentisku sajūtu. Bunkurs apskatei ir atvērts katru dienu jebkurā diennakts stundā.
